Sergejs Koroļovs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sergejs Koroļovs

Sergejs Koroļovs (Сергей Павлович Королёв; dzimis 1907. gada 12. janvārī Žitomirā, tagad Ukrainā, miris 1966. gada 14. janvārī Maskavā, Krievijā) bija padomju raķešu un kosmiskās tehnikas konstruktors. PSRS stratēģiskā raķešu bruņojuma izveidotājs. Viens no praktiskās kosmonautikas pamatlicējiem.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1924.-26. g. - mācījies Kijevas politehniskajā institūtā aviācijas tehniku. 1926.-30. g. - mācījies Maskavas Augstākajā tehniskajā skolā. Jau skolas laikā projektējis planierus.

1931. g. kopā ar Frīdrihu Canderu izveidoja Reaktīvās kustības pētīšanas grupas (GIRD) , kur tapa pirmās padomju šķidrās degvielas raķetes. No 1933. gada Reaktīva institūta direktora vietnieks, no 1934. gada raķešu lidaparātu nodaļas vadītājs. 1934. gadā izdota Koroļova grāmata "Raķešlidojums stratosfērā". 1936. gadā Koroļovs konstruējis spārnotās raķetes.

1938. gadā Koroļovs tika nepamatoti apsūdzēts un notiesāts uz 10 gadiem. 1940. gadā pārvests uz NKVD speciālo konstruktoru biroju CKB-29 (faktiski - cietuma režīmā), kur A. Tupoļeva vadībā tika konstruēts frontes bumbvedējs Tu-2. 1942. gadā pārvests uz NKVD OKB, kur nodarbojās ar raķešdzinēju konstruēšanu kara lidmašīnu vajadzībām.

Beidzoties karam, 1946. gadā S. Koroļovs tika nozīmēts par tālās darbības ballistisko raķešu galveno konstruktoru. Sākumā galvenais mērķis bija Vācijā PSRS okupētajā daļā atrast visu, kas saistīts ar ballistiskās raķetes V-2 radīšanu, izgatavošanu un palaišanu. Raķešu daļas un dokumentācija tika pārvesta uz Padomju Savienību, kur arī veikti V-2 izmēģinājumu lidojumi. 1947. gadā notika pirmie raķetes R-1 (identiska V-2, bet detaļas ražotas PSRS) izmēģinājumi. Notika talāka R-1 modificēšana.

1956. gada augustā konstruktoru birojs OKB-1 tika atdalīts no NII-88 kā patstāvīga organizāciju, un par tās galveno konstruktoru kļuva S. Koroļovs.

1957. g. augustā notika pirmās starpkontinentālās ballistiskās raķetes R-7 veiksmīgs izmēģinājums.

1957. g. 4. oktobrī ar R-7 Zemes orbītā tika palaists pirmais Zemes mākslīgais pavadonis Sputņik-1, kam bija milzīga nozīme PSRS prestiža celšanā. Koroļova vadībā notika citu pavadoņu palaišana, kā arī starpplanētu zonžu izstrāde lidojumiem uz Mēnesi, Marsu, Venēru.

Koroļova vadībā notika pirmā pilotējama kosmosa kuģa Vostok konstruēšana. Tā palaišanai tika modificēta raķete R-7. 1961. gada 12. aprīlī pirmoreiz notika Vostok-1 starts ar Juriju Gararinu. 1964. gadā notika kosmosa kuģa Voshod-1 starts ar trim cilvēkiem uz borta. 1965. gadā notika Voshod-2 starts, kura laikā pirmoreiz cilvēks izgāja atklātā kosmosā.

Koroļova vadībā sākās darbs pie pilotējamu Mēness ekspedīciju sagatavošanas. Tika konstruēta milzīga nesējraķete N-1 (tās visi izmēģinājuma ligojumi bija neveiksmīgi). Tika izstrādāts pilnīgi jauns kosmosa kuģis Sojuz. Sergejs Koroļovs nesagaidīja jaunās raķetes un kosmosa kuģa lidojumus, 1966. gada 14. janvarī viņš mira.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koroļova vārdā nosaukts krāteris uz Mēness un Marsa, kā arī asteroīds "1855 Korolev".

1996. gadā par Koroļovu tika pārdēvēta Kaļiņingradas pilsētiņa Maskavas tuvumā.