Servals

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Servals
Leptailurus serval (Schreber, 1776)
Servals
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta Kaķveidīgie (Feliformia)
Dzimta Kaķu dzimta (Felidae)
Apakšdzimta Kaķu apakšdzimta (Felinae)
Ģints Servali (Leptailurus)
Suga Servals (Leptailurus serval)
Izplatība
Serval range IUCN.svg

Servals (Leptailurus serval) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs un ir vienīgā suga servalu ģintī (Leptailurus). Tas savvaļā sastopams tikai Āfrikā un tam ir plašs izplatības areāls uz dienvidiem no Sahāras. Kādreiz tas dzīvojis arī Ziemeļāfrikā (Marokā, Tunisijā un Alžīrijā), lai gan, iespējams, daži īpatņi joprojām mājo šajā reģionā.[1] Pēdējo simts gadu laikā, zaudējot dzīvošanai piemērotus apstākļus, servals ir izmiris arī Kāpas provincē Dienvidāfrikā.

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pa servala muguru stiepjas četras svītras, kas sākas uz galvas un pamazām pārtop raibumos
Balts servals sastopams tikai nebrīvē

Servals ir vidēji liels kaķis. Tā ķermeņa garums, galvu ieskaitot, ir 59 - 92 cm, augstums skaustā 54 - 66 cm.[2] Tam ir relatīvi īsa aste - 20 - 45 cm. Tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes. Tēviņš sver 9 - 18 kg, mātīte 7 - 12 kg.[1] Servals ir spēcīgs plēsējs, lai arī tā ķermenis ir proporcionāli slaids ar garām kājām. Galva salīdzinoši maza, smalki veidota, ar lielām, ovālām ausīm, kas novietotas samērā cieši kopā.

Servalam parasti ir rudi brūns matojums ar melniem, vidēji lieliem raibumiem un ar četrām melnām svītrām, kas sākas uz galvas virsas un stiepjas lejup pa kaklu un muguru, pamazām kļūstot par raibumiem. Kažoka krāsai un raibumojumam var būt variācijas - tradicionāli rudi brūni servali ar sīku, blīvu raibumojumu un melāniski īpatņi, kas atgādina melno panteru.[1] Savvaļā līdz šim nekad nav novēroti balti servali, bet ir zināmi šādi četri īpatņi, kas dzīvojuši nebrīvē.[3][4] Ausu aizmugurējās virsmas ir melnas ar baltu, kontrastējošu šķērsjoslu.

Servala īpašās iezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Servalam proporcionāli ir visgarākās kājas visā kaķu dzimtā. To garums pamatā veidojas tādēļ, ka atšķirībā no citiem kaķiem tam pēdā ir gari pleznu kauli (metatarsus). Arī pirksti ir salīdzinoši gari un kaķiem netipiski kustīgi, ļaujot saturēt daļēji aizķertu medījumu. Otra īpašā servalu iezīme ir to lielās, stāvās ausis, kas novietotas gandrīz paralēli viena otrai, un izcilā dzirde, ko nodrošina spēja lielās ausis pagriezt jebkurā virzienā.[1]

Uzvedība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Servalam ir lielas ausis, kas novietotas augstu uz galvas virsas un tuvu viena otrai
Izmantojot servalus, tika radīta jauna mājas kaķu šķirne - savannas kaķis

Servals pamatā mājo savannā, lai gan melāniskā tipa servali parasti sastopami kalnos, kur tie dzīvo līdz 3000 metriem virs jūras līmeņa. Servala teritorijā vienmēr ir kāda ūdenstilpne, kas liecina, ka šis dzīvnieks izvairās no pārāk sausiem apvidiem. Tas nav sastopams arī biezos mežos - džungļos, lai gan tas mājo vietās, kur mežs robežojas ar atklātu ainavu. Servals spēj gan peldēt, gan rāpties kokos.[1]

Kā lielākā daļa kaķu dzimtas dzīvnieku servals ir vientuļnieks un nakts dzīvnieks. Katru nakti tas ceļo apmēram 3-4 km, meklējot medījumu. Mātītes teritorija atkarībā no medījuma daudzuma ir apmēram 9,5 - 19,8 km² liela, bet tēviņam tā ir 11,6 - 31,5 km². Servals savu teritoriju iezīmē ar urīnu, izvēloties palielus objektus, piemēram, kādu krūmu. Otrs veids, kā tiek iezīmēta teritorija, ir ieskrāpējot urīnu ar nagiem zemē. Teritorija tiek apsargāta un svešs servals tiek padzīts, vispirms izmantojot iebiedēšanas taktiku - servals noglauž ausis, izceļ muguras kūkumu līdzīgi kā to dara mājas kaķis un šņācot un rūcot atsedz zobus. Reizēm servals uzbrūk, izmantojot savu garo kāju priekšrocības, asi cērtot ar nagiem pretiniekā.[1] Servalam ir vēl viena līdzība ar mājas kaķi, tas spēj murrāt[5] un ņaudēt.[1] Tēviņi ir agresīvāki nekā mātītes.

Barošanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Servals pamatā medī nakts laikā, ja vien tuvumā nedzīvo kāds cits liels plēsējs. Lai arī servals ir specializējies grauzēju medībām, tas medī tomēr ikkatru upuri, kas gadījies tā ceļā. Tie var būt dažādi putni, truši un zaķi, damani, rāpuļi, vardes, zivis un kukaiņi.[6] Reizēm servals nomedī arī kādu lielāku upuri, piemēram, briežus, gazeles un Dienvidāfrikas gazeles.[7] Tomēr vairāk kā 90% servala medījuma nesver vairāk kā 200 gramus.[8] Servals ēd ļoti ātri, reizēm pārāk ātri, izraisot barības atrīšanu atpakaļ. Neliels medījums tiek norīts vesels, bet lielākam upurim servals atstāj neapēstu ādu ar matojumu, pēdas ar nagiem, knābjus un iekšējos orgānus.

Pateicoties garajām kājām, servals līdzīgi kā gepards var ļoti ātri skriet, īsās distancēs attīstot ātrumu 91 km/h,[9] un lēkt augstumā līdz pat 3 metriem vai tālumā līdz 3,6 metriem bez ieskrējiena.[1] Tā labā dzirde ļauj tam noteikt upura atrašanās vietu arī zem zemes un, lai piekļūtu pie iemīļotā medījuma, servals mēdz ierakties grauzēju alās. Medību laikā servals ik pa laikam apstājas, aizver acis un ieklausās apkārtējās skaņās. Kopumā šis mazais plēsējs ir ļoti inteliģents un attapīgs, spējot gudri izsekot un uzbrukt savam medījumam.

Reprodukcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Servali dzimumbriedumu sasniedz 12 - 25 mēnešu vecumā.[1] Servaliem mazuļi dzimst dažas dienas pirms iestājas grauzēju vairošanās sezonas maksimums. Gada laikā mātītei var būt vairāki metieni, lai gan parasti tas notiek, ja pirmais metiens ir gājis bojā. Grūsnības periods ilgst 66 - 77 dienas, parasti piedzimst 2 mazuļi, lai gan reizēm var novērot arī ģimenes ar 4 mazuļiem.[1] Dzemdības notiek biezā, garā zālē zem krūma vai kādā alā. Mazulis sver apmēram 250 g, tas piedzimstot ir akls un bezpalīdzīgs. Tā kažociņš ir gaiši pelēks. Acis atveras, kad mazulis sasniedz 9 - 13 dienu vecumu, gaļu tas sāk ēst, sasniedzot mēneša vecumu. Kad mazulim ir 6 mēneši, tam attīstās ilkņi un tas sāk mācīties medīt. Kopā ar māti tas paliek apmēram 12 mēnešus. Dzīves garums savvaļā ir apmēram 10 gadi, nebrīvē līdz 20 gadiem.[10] Garākais zināmais servala mūžs ir bijis 23 gadi.

Mājas kaķu šķirne - savannas kaķis[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izmantojot siāmas kaķus un servalus ir radīta jauna mājas kaķu šķirne - savannas kaķis. Šķirnes aizsācēja bija Bengālijas kaķu audzētāja Džudīte Franka, kas 1989. gadā, izmantojot vairākus servalu tēviņus un siāmiešu kaķenes, uzsāka jauna mājas kaķa selekciju. Par kaķēniem ieinteresējās kāds cits entuziastisks kaķu šķirņu veidotājs - Patriks Kellijs, kurš iegādājās vienu no Frankas kaķēniem un turpināja selekcijas darbu.[11] Starptautiskā kaķu asociācija (TICA - The International Cat Association) savannas kaķi kā jaunu šķirni atzina 2001. gadā, bet 2012. gadā tā tika atzīta arī kā izstāžu kaķu šķirne.[12]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 1,9 Sunquist, Mel; Sunquist, Fiona (2002). Wild cats of the World. Chicago: University of Chicago Press. pp. 142–151. ISBN 0-226-77999-8.
  2. Burnie D and Wilson DE (Eds.), Animal: The Definitive Visual Guide to the World's Wildlife. DK Adult (2005), ISBN 0-7894-7764-5
  3. Pharaon
  4. Kongo - White serval
  5. Devoted to felid purring
  6. African Wildlife Foundation: Serval
  7. The African Serval
  8. Serval Fact Sheet
  9. The Fastest (Land Based) Animals in the World
  10. Tonkin, B.A. (1972). "Notes on longevity in three species of felids". International Zoo Yearbook 12: 181–182. doi:10.1111/j.1748-1090.1972.tb02319.x
  11. TICA: Savannah
  12. TICA: Championship Breeds

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Servals