Servisu orientētā arhitektūra

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Servisu orientētā arhitektūra (SOA) ir uz standartiem bāzēta, informācijas sistēmu integrācijas pieeja, kas paredz elastīgu un mērogojamu integrācijas risinājumu, lai būtu iespējams savienot un pārvaldīt biznesa procesu komponentes. Sistēmu integrācija ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem informāciju tehnoloģiju jomā. Klasiskā sistēmu integrācijas pieeja paredz sistēmu savstarpējo integrāciju, kur katra sistēma tiek integrēta ar citu sistēmu, ar kuru tai nepieciešams nodrošināt datu apmaiņu un biznesa loģikas izmantošanas iespējas. Šāda pieeja ir viegli pielietojama, kad sistēmu skaits, kuras savā starpā jāsasaista ir neliels. Ja integrējamo sistēmu skaits ir liels (virs 5), iespējams daudz efektīvāk ir izmantot SOA pieeju. SOA pieeja paredz centrālu integrācijas platformu, kas nodrošina kontrolētu datu apmaiņu starp visām sistēmām, kas savienotas ar SOA centrālo vietni. Tādā veidā sistēmas nepieciešams integrēt tikai ar centrālo vietni un katra sistēma, kas būs integrēta ar centrālo vietni, varēs piekļūt tajā publicētajām tīmekļa pakalpēm.

Ieguvumi izmantojot SOA[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

SAO pieeja nodrošina sistēmu elastību izmaiņu gadījumā, jo daļu no nepieciešamām izmaiņām būs iespējams veikt integrācijas saskarņu līmenī. Ņemot vērā, ka izmaiņu apjomi arvien pieaug līdz ar informāciju tehnoloģiju ienākšanu SOA pieeja tiek pielietota arvien biežāk.

Loģiskā uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

SOA arhitektūra sastāv no četriem loģiskiem un tehnoloģiskiem līmeņiem:

  • WS (WebServices) – tīmekļa pakalpes, kas nodrošina iespēju izveidot sistēmu integrācijas punktus heterogēnā vidē (dažādu tehnoloģiju vide), izmantojot dažādas tehnoloģiskās platformas.
  • ESB (Enterprise service bus) – ir tehnoloģiska platforma, kas nodrošina tīmekļa pakalpju (WS) reģistrāciju un uzturēšanu, procesu pārvaldīšanu un transakciju monitoringu.
  • BPO (Business process orchestration) – SOA platforma uztur iespēju veidot biznesa procesu scenārijus datu apstrādei starp tīmekļa pakalpēm. Iespējams veidot sinhronus un asinhronus datu apmaiņas scenārijus. Tādā veidā iespējams realizēt nepieciešamos datu apmaiņu scenārijus starp sistēmām, neveicot izmaiņas katrā atsevišķā sistēmā.
  • BAM (Business activity monitoring) – visus transakciju uzraudzība un uzskaite. Lietotāju darbību audita pierakstu veikšana. Monitoringa sistēma nodrošina visu transakciju uzskaiti un spēj nodrošināt iespēju atsekot transakciju statusu.