Sfēriskā Zeme

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Divi vīri dodas ceļojumā apkārt apaļai Zemei, katrs savā virzienā, satiekoties lodes pretējā pusē. 14. gadsimta manuskripts.

Uzskatu par Sfērisku Zemi pirmie pauda sengrieķu filozofi aptuveni 6. gadsimtā p.m.ē.,[1] taču tas bija tikai filozofisks prātojums, līdz to pieņēma Hellēnisma astronomija 3. gadsimtā p.m.ē. Hellēnisma uzskatu vēlā antīkā laikmeta un viduslaiku laikā pakāpeniski pieņēma arī pārējā Vecā pasaule.[2][3][4][5] Praksē zemes apaļumu pierādīja Ferdinanda Magelāna un Huana Sevastjana Elkano ceļojums apkārt zemeslodei (1519-1522).[6][7]

Sfēriskās Zemes uzskats nonāca pretrunā ar iepriekš vadošo Plakanās Zemes konceptu. Senās Divupes mitoloģijā Zeme tika attēlota kā plakans disks, kas peld okeānā un ko aptver sfēriskas debesis,[8] un vadoties pēc šī uzskata arī tika veidotas senākās Zemes kartes.

18. gadsimtā tika atklāts, ka precīza Zemes forma ir tuvāka elipsei (Mopertuī).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dicks, D.R. (1970). Early Greek Astronomy to Aristotle. Ithaca, N.Y.: Cornell University Press. 72–198. lpp. ISBN 978-0-8014-0561-7.
  2. Continuation into Roman and medieval thought: Reinhard Krüger: "Materialien und Dokumente zur mittelalterlichen Erdkugeltheorie von der Spätantike bis zur Kolumbusfahrt (1492)"
  3. Direct adoption of the Greek concept by Islam: Ragep, F. Jamil: "Astronomy", in: Krämer, Gudrun (ed.) et al.: Encyclopaedia of Islam, THREE, Brill 2010, without page numbers
  4. Direct adoption by India: D. Pingree: "History of Mathematical Astronomy in India", Dictionary of Scientific Biography, Vol. 15 (1978), pp. 533−633 (554f.); Glick, Thomas F., Livesey, Steven John, Wallis, Faith (eds.): "Medieval Science, Technology, and Medicine: An Encyclopedia", Routledge, New York 2005, ISBN 0-415-96930-1, p. 463
  5. Adoption by China via European science: Jean-Claude Martzloff, “Space and Time in Chinese Texts of Astronomy and of Mathematical Astronomy in the Seventeenth and Eighteenth Centuries”, Chinese Science 11 (1993-94): 66–92 (69) and Christopher Cullen, "A Chinese Eratosthenes of the Flat Earth: A Study of a Fragment of Cosmology in Huai Nan tzu 淮 南 子", Bulletin of the School of Oriental and African Studies, Vol. 39, No. 1 (1976), pp. 106–127 (107)
  6. Ilustrētā pasaules vēsture, novembris 2011. Magelāns palika pusceļā.
  7. Pigafetta, Antonio (1906). Magellan's Voyage around the World. Arthur A. Clark. [1]
  8. Veidne:Cite document