Siltums

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Siltums fizikā ir termiskās enerģijas pāreja starp diviem ķermeņiem, kas ir dažādās temperatūrās.[nepieciešama atsauce] SI vienība siltuma daudzuma mērīšanai ir džouls.

Siltums plūst starp reģioniem, kas neatrodas termiskā līdzsvarā - no reģioniem ar augstāku temperatūru uz vietām ar zemāku temperatūru.

Visiem ķermeņiem (matērijai) ir zināms daudzums iekšējās enerģijas, kas ir saistīts ar to atomu vai molekulu haotisko kustību. Ja divi ķermeņi ar dažādām temperatūrām ir termiskā saskarsmē, tie apmainīsies ar iekšējo enerģiju, līdz temperatūras izlīdzināsies. Enerģijas daudzums, kas tiks nodots, arī ir siltums.

Siltumapmaiņas procesi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Siltuma pāreja telpā var notikt 3 dažādos veidos:

  • Siltumvadīšana. Tā ir siltuma izplatīšanās cietā ķermenī, šķidrumā vai gāzē. Šajā gadījumā molekulas nepārvietojas.
  • Siltuma konvekcija. Tā ir siltuma izplatīšanās šķidrumā vai gāzē, pārvietojoties vides molekulām. Šeit siltumu pārnes sasilušās vides molekulas.
  • Siltumstarošana. Tā ir siltuma izplatīšanās telpā ar infrasarkanajiem stariem. Tos izstaro jebkuru ķermeņu molekulas, kuri ir siltāki par 0 K (absolūto nulli) . Šis ir vienīgais siltuma pārneses veids, kas darbojas vakuumā.

Bieži vien vienlaicīgi darbojas visi šie siltuma pārneses mehānismi, bet kāds no tiem katrā gadījumā ir pārsvarā.