Silvija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Silvija Renāte Zommerlata
Zviedrijas karaliene Silvija
2007.gads
2007.gads
Personīgā informācija
Dzimusi 1943. gada 23. decembrī (70 gadi)
Haidelberga, Vācija
Dzīves vieta Drotningholma, Zviedrija
Vecāki Valters un Alise Somerlati
Brāļi Valters, Ralfs un Jorgs Somerlati
Dzīvesbiedrs Karalis Kārlis XVI Gustavs
Bērni Kroņprincese Viktorija, Princis Kārlis Filips, Princese Madeleina

Bernadotu dinastija

Karalienes Silvijas ģerboņi
Silvia vapen.svg

Silvijas ģerbonis

Silvia vapen med Serafimerordens kors.svg

Karalienes Silvijas ģerbonis ar Serafima ordeņa krustu

Bernadotte coa.svg

Bernadotu dinastijas ģerbonis

Silvija Renāte Zommerlata dzimusi 1943. gada 23. decembrī Vācijā, Haidelbergā, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, četru bērnu ģimenē kā vienīgā māsa. Viņai ir trīs brāļi - Valters, Ralfs un Jorgs, kurš mira 2006.gada februārī Vācijā. Viņas vecāki - tēvs vācietis Valters Zommerlats un māte brazīliete Alise, pirmslaulības uzvārdā Soareša di Toledu.

Kopš 1976. gada 19. jūnija Silvija ir Zviedrijas karaliene un viņas oficiālais tituls ir Viņas Majestāte Silvija, Zviedrijas karaliene.

Izglītība un karjeras sākums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karaliene Silvija.

Silvijas ģimene dzīvoja Brazīlijā, līdz 1938.gadā emigrēja uz Vāciju. Pēc Vācijas kapitulācijas 1945.gadā ģimene dodas atpakaļ uz Brazīliju Sant Paulo, kur dzīvo līdz 1957.gadam, pēc kura atgriežas Rietumvācijā. Silvija pabeidz ģimnāziju Diseldorfā 1963.gadā un 1960.gadu beigās beigusi studijas Minhenē un kļuvusi par tulku ar specialitāti spāņu valodā. Pirmā darba vieta ir Argentīnas konsulāts Minhenē, tad, 1971.gadā sāk strādāt Vasaras Opimpisko 1972.gada spēļu Minhenē organizācijas komitejā, kur nostrādā divus gadus un 1973.gadā jau darbojas kā protokola vadītāja ziemas Opimpisko 1976.gada spēļu Insbrukā organizācijas komitejā Jau vasaras Olimpisko spēļu laikā 1972.gadā Silvija iepazīstas ar toreiz vēl Zviedrijas kroņprinci Kārli Gustavu, sāk draudzēties, kas pāraug mīlestībā un vainagojas ar kāzām ar jau par karali kļuvušo Kārli XVI Gustavu. Karaliene pārvalda septiņas valodas: zviedru, vācu, franču, spāņu, angļu, portugāļu zīmju valodas.

Kāzas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karaliene Silvija.


Stokholmas Doma baznīcas zvani 1976.gada 19.jūnijā plkst 12.18 ziņoja par to, ka Zviedrijai ir jauna karaliene Silvija. Viņas laulību ceremoniju ar karali Kārli XVI Gustavu vadīja arhibīskaps Ulofs Sundbī 1200 promenenšu priekšā. Viņas rokās atradās līgavas puškis no baltām orhidejām, matos- karaļa mātes princeses Sibillas diadēma ar kamejām, bet ietērpta bija speciāli šūtā līgavas kleitā no Diora modes nama, tās autors marks Bohans.

Bērni[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karaļģimenei ir trīs bērni.

Karaliene[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenais karalienes uzdevums ir sekot karalim kā ārvalstu vizītēs, tā arī oficiālās vizītēs savā zemē. Bez iepriekš minētā īpaši karaliene interesējas par garīgi slimiem bērniem un bērniem ar invaliditāti.Viņa ir priekšsēdētāja Karaļpāra kāzu fondā, kas atbalsta sporta problēmjautājumu izpēti un invalīdu sportu, kā arī vadītāja Karalienes Silvijas Jubilejas fondā, kas atbalsta invalīdu un bērnu problēmjautājumu izpēti un finansiāli palīdz to risināšanā.Karaliene ir viena no fonda "World Childhood Foundation" dibinātājām, kas darbojas, lai uzlabotu bērnu stāvokli pasaulē, ka arī ir viena no goda loceklēm starptautiskā biedrībā "Mentor Foundation" , kuras mērķis ir cīņa pret narkotikām. Pateicoties karalienes iniciatīvai, Stokholmā tika izveidota sabiedriska organizācija "Silvijas nams", kurā izglīto darbiniekus, kuru darbība saistīta ar garīgi atpalikušiem cilvēkiem. Pašlaik karalienes viens no staprtautiski sabiedriskajiem darbiem ir cīņa pret bērnu un pusaudžu seksuālu izmantošanu.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]