Simons Bolivars

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Simons Bolivars
Simón Bolívar
Simón Bolívar - Martín Tovar y Tovar.jpg
2. Venecuēlas prezidents
Amatā
1813. gada 6. augusts — 1819. gada 17. decembris[a]
Priekštecis Kristobals Mendosa
Pēctecis Hosē Antonio Paess
1. Kolumbijas prezidents
Amatā
1819. gada 17. decembris — 1830. gada 4. maijs
Pēctecis Domingo Kajsedo
1. Bolīvijas prezidents
Amatā
1825. gada 12. augusts — 1825. gada 29. decembris
Pēctecis Antonio Hosē de Sukre
6. Peru prezidents
Amatā
1824. gada 17. februāris — 1827. gada 28. janvāris
Pēctecis Andress de Santa Kruss

Dzimšanas dati 1783. gada 24. jūlijā
Karakasa, Venecuēla
Miršanas dati 1830. gada 17. decembrī (47 gadu vecumā)
Santa Marta, Kolumbija
Dzīvesbiedrs(-e) Marija Terēza Rodrigesa del Toro i Alaisa
Paraksts Simón Bolívar signature.png
a Starp 1814. gada 7. jūliju un 1819. gada 15. februāri Venecuēlā nebija prezidenta. Bolivars tiek uzskatīts par 2. un 3. Venecuēlas prezidentu.

Simons Hosē Antonio de la Santisima Trinidads Bolivars Palasjoss i Blanko (spāņu: Simón José Antonio de la Santísima Trinidad Bolívar Palacios y Blanco; dzimis 1783. gada 24. jūlijā, miris 1830. gada 17. decembrī) līdzās Hosē de Sanmartinam bija viens no svarīgākajiem spāņu Dienvidamerikas brīvības cīnītājiem par neatkarību no Spānijas.

Pēc triumfa pār spāņu monarhiju Bolivars piedalījās Lielkolumbijas izveidošanā, valstī, kas tika izveidota no atbrīvotajām spāņu kolonijām. Bolivars bija Lielkolumbijas prezidents no 1821. līdz 1830. gadam, Peru prezidents no 1824. līdz 1826. gadam un Bolīvijas prezidents no 1825. līdz 1826. gadam. Viņa politiskā darbība palīdzēja iegūt neatkarību mūsdienu Bolīvijai, Kolumbijai, Ekvadorai, Panamai, Peru un Venecuēlai.