Sindo-rju
Sindo-rjū (japāņu: 真道流, Shindō-ryū — ‘patiesā ceļa skola’) ir viena no Okinavas cīņas mākslas tote stila Sjorin-rju skolām. Sindo-rju ir slēgtākā un stingrākā no vecokinvas karatē skolām. Augstākais skolas sasniegums ir "uri komi go" cīņa pēc vecokinaviešu noteikumiem. Darbība notiek pilnā kontaktā, aizsarglīdzekļi netiek izmantoti. Svara kategorijas nepastāv. Atļauta ir jebkura tehnika, aizliegti ir tikai sitieni pa acīm.
Skolas vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sindo-rju ("Patiesā Ceļa skola") izveidotājs ir Hanasiro Tjomo, Itosu Jasucune skolnieks. Skolā apgūstamās katas ir aizgūtas ne tikai no Sjorin-rju (stila, kuru Hanasiro Tjomo praktizēja), bet arī no Godzju-rju. Iespējams, iemesls ir tas, ka skolas mūsdienu veidolu formējis Hanasiro Jjosei, Tjomo brāļadēls. Tieši viņš 1956. gadā oficiāli reģistrējis šo skolu. Skolas vadītājs - Hanasiro Naito (Japāna). Krievijā skolu oficiāli pārstāv Valērijs Maistrovojs (7. dans).
Sindo-rju pasaulē un Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Neskaitot Okinavu (50—60 skolnieku), pie šīs skolas pieskaitāmas vairākas sekotāju grupas ASV, Dānijā, Krievijā, Lietuvā un Latvijā. Latvijā, pateicoties valmierietim Jānim Fjodorovam, šī skola sāka attīstīties no 1996. gada. Klubs "Sindo" Valmierā darbojās līdz 2003. gadam. Kluba darbība atjaunota 2013. gadā Rīgā.
Kata[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Treniņu programma paredz 17 katu apgūšanu, no kurām 12 ir bez ieroča (2 ir elpošanas-enerģētiskās katas) un 5 ar ieroci. Katas bez ieroča - Sandzjugo, Pinan 1-5, Santin, Bassai, Kusanku, Tinto, Vansju, Seientin. Visas piecas Pinan formas tiek uzskatītas par vienu katu un tiek izpildītas viena pēc otras bez pārtraukuma.
Pakāpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pilna apmācība skolā ilgst 12 gadus, no kuriem 8 gadi paredzēti tehnikai bez ieroča, bet 4 gadi - tehnikai ar ieroci. Skolā Sindo-rju ir 8 skolnieka pakāpes (8. - zemākā, 1. - augstākā). Katrai no pakāpēm atbilst noteiktas krāsas josta un devīze:
8. kju (balta josta) — "nostāšanās uz skolnieka ceļa";
7. kju (balta josta ar oranžu līniju) — "izzināšanas sākums";
6. kju (oranža josta) — "izpratnes pilnveide";
5. kju (zila josta) — "izpratnes paplašināšana";
4. kju (zaļa josta) — "skolnieka ceļa vidus";
3. kju (tumši zila josta) — "izpratnes palielināšana";
2. kju (brūna josta) — "izpratnes padziļināšana";
1. kju (tumši brūna josta) — "briedums".
Tālāk seko "dan" pakāpes, kuras, tāpat kā vairumā japāņu budo skolu, ir desmit. Pēc 4. dana saņemšanas skolnieks apmācību skolas ietvaros ir pabeidzis un tālākā pilnveidošanās notiek patstāvīgi.
Līdz 1. dana saņemšanai skolnieks apgūst karate tehniku, bet pēc tam pāriet pie tradicionālo ieroču tehnikas apguves. Eksāmenā uz 2. danu skolnieks demonstrē kata ar garo nūju un trijzariem (sai), uz 3. danu - katas ar nuntjaku un tonfu, uz 4. danu - sirpjiem kama.
Kumite[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kata treniņus papildina kumite praktizēšana. Sindo-rju ir 6 kumite veidi:
- Kihon kumite - nosacīta mācību cīņa uz vienu vai trim soļiem;
- Dzju ippon kumite — brīva mācību cīņa, kurā uzbrucējs izdara vienu uzbrukumu pēc paša izvēles;
- Urikumi dziju — brīva mācību cīņa, izmantojot jebkuru tehniku, bet bez "kime" sitienos;
- Urikumi go — brīva mācību cīņa ar "kime" sitienos, kurā aizliegti sitieni pa acīm, kaklu, ceļgaliem un bez "piebeigšanas" uz zemes;
- Dzissen kumite — brīva mācību cīņa, kurā aizliegti tikai sitieni pa acīm, bet ar stingru tiesāšanu;
- Niaite kumite — mācību cīņa pret diviem pretiniekiem pēc urikumi go noteikumiem.
Tāpat kā citās tradicionālā karatē skolās, tiek uzskatīts, ka kata un kumite ir savstarpēji saistītas treniņu metodes un paredzētas ideāla cīkstoņa izveidei. Kata praktizēšanai tomēr ir galvenā loma, bet kumite ir papildus metode.
Sindo-rju galveno akcentu liek uz cīkstoņa sagatavošanu reālai cīņai. Galvenie skolas principi — "ikken hissacu" (ar vienu sitienu - gar zemi) un "mecuke sutemi" (aukstasinīga apņēmība cīnīties līdz beigām). Papildus tam, skolā Sindo-rju augstu tiek vērtēta prasme situāciju nenovest līdz sadursmei, tādā veidā uzvarot bez cīņas.