Sinonīms (grieķu: συνώνυμος, synōnymos — ‘ar vienādu nosaukumu, ar vienādu vārdu’) ir vārds vai arī cita valodas vienība, kas pilnīgi (vai arī daļēji) sakrīt ar kādu citu vārdu vai citu valodas vienību nozīmes ziņā. Sinonīmi ir, piemēram, vārdi māja un nams.
Vienas rindas sinonīmi var atšķirties ar jēdzieniskām niansēm, piemēram, sens un vecs vai stilistisku nokrāsu, piemēram, runāt un muldēt.[1] Pastāv arī absolūtie sinonīmi, kas ir bez atšķirībām nozīmē, piemēram, telefons un tālrunis, sacīt un teikt.[1] Par sinonīmiskām var arī tikt uzskatītas morfoloģiskas formas, piemēram, celieties! un celties! un sintaktiskas konstrukcijas, piemēram, darbs jādara un darbs darāms.[1]
