Sinovīts

Vikipēdijas lapa

Sinovīts (no latīņu: synovia - locītavas šķidrums) ir locītavas somiņas sinoviālas membrānas iekaisums.
Locītavas somiņas sinoviālā membrāna ir plāna, tā izdala sinoviju (sinoviālo šķidrumu), kas samitrina locītavu virsmas un tādēļ kopā ar skrimsli samazina berzi. [1]
Iekaisuma rezultātā notiek sinoviālā šķidruma uzkrāšanās locītavas dobumā, kas rada locītavas pietūkumu un sāpes, īpaši kustību laikā. Šāda locītava taustot ir karsta.

Izraisītāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sinovīts var rasties dažādu slimību gadījumos:

Pazīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sinovīta rezultātā locītava kļūst pietūkusi, sāpīga, karsta. Ja cēlonis ir bakteriāla infekcija, tad locītava var būt arī apsārtusi. Novēro kustību ierobežojumus bojātajās locītavās.

Izmeklēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai noteiktu sinovīta izraisītāju, var būt nepieciešama locītavas šķidruma izmeklēšana (īpaši podagras, pseidopodagras, bakteriālas infekcijas gadījumā).
Var būt noderīga arī locītavu ultrasonogrāfija un/vai magnētiskā rezonanse.

Ārstēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sinovīta simptomus var ārstēt ar pretiekaisuma zālēm, piemēram, nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (NSPL). Simptomus var atvieglot arī aukstuma aplikācijas. Specifiska ārstēšana ir atkarīga no sinovīta pamatcēloņa.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. V.Kalbergs. "Cilvēka anatomija I" Rīga, Zvaigzne, 1971, 15. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]