Sinoviālais šķidrums

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Sinoviālais šķidrums ir viskozs šķidrums sinoviālajās locītavās. Normāls sinoviālais šķidrums ir plazmas transudāts, kas papildus satur ar cukuriem bagātas augstas molekulmasas molekulas. Drenāža sinoviālās membrānas limfātiskajā sistēmā nodrošina sabalansētu sinoviālā šķidruma produkciju. Locītavu slimību gadījumā novēro izmaiņas gan sinoviālā šķidruma tilpumā, gan sastāvā.

Sinoviālā šķidruma izmeklēšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sinoviālā šķidruma izmeklēšanas daļas:

  • vizuālā izvērtēšana
  • šūnu skaita noteikšana
  • "slapja" preparāta apskate mikroskopā
  • šūnu veida izvērtēšana
  • mikroorganismu noteikšana

Sinoviālā šķidruma izmeklēšanai ir liela nozīme:

  • lai atšķirtu neiekaisīgas no iekaisīgām locītavu saslimšanām
  • lai identificētu kristāliskās artropātijas (podagra, pseidopodagra)
  • septiska artrīta diagnosticēšanai.

Veicot sinoviālā šķidruma aspirāciju iespējama locītavas inficēšanās, asiņošana locītavas dobumā.

Vizuālā izvērtēšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tilpums - aktīvu slimību laikā parasti ir palielināts. Neliels sinoviālā šķidruma tilpums neizslēdz nopietu saslimšanu. Veicot locītavas šķidruma aspirāciju, grūtības var radīt adatas nosprostošanās ar fibrīna korķi, rīsa ķermenīti (angliski - rice bodies) vai kādu citu materiālu.
  • Krāsa. Normāls sinoviālais šķidrums ir bāli dzeltenā krāsā. Ja šķidrumam ir difūzi sarkana vai oranža krāsa, tas liek domāt par hemartrozi. Ja asinsvads vai skrimslis tiek traumēts aspirācijas laikā, tad sākumā sinoviālais šķidrums būs skaidrs, bet vēlāk ar asiņu piejaukumu.

Iekaisuma rezultātā sinoviālais šķidrums kļūst balts vai krēmkrāsas. Septiska artrīta gadījumā to var nokrāsot baktēriju produkti.

  • Dzidrums. Normāls sinoviālais šķidrums ir tik dzidrs, ka caur to var izlasīt drukātu tekstu. Palielinoties šūnu daudzumam šķidrumā, tas kļūst necaurredzams.
  • Viskozitāte. Normāls sinoviālais šķidrums ir viskozs, jo satur daudz kompleksos cukurus.

Iekaisuma laikā notiek šo cukuru enzimātiska šķelšana, razultātā šķidruma viskozitāte samazinās. Augstas viskozitātes šķidrumu var iegūt no gļotu cistām.[1]

Šūnu skaits[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šūnu saits <200/mm3 raksturīgs normālam sinoviālajam šķidrumam. 200 - 1000 šūnas/mm3 raksturīgas neiekaisīgām izmaiņām sinoviālajā šķidrumā. >1000 šūnas/mm3m - iekaisīga rakstura izmaiņas sinoviālajā šķidrumā. Šūnu skaits >50 000/mm3 rada aizdomas par infekciju, tomēr reizēm šādas izmaiņas var novērot arī reimatoīdā artrīta, podagras un reaktīva artrīta gadījumā.

"Slapja" preparāta apskate mikroskopā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nekrāsota svaiga preparāta mikroskopija ļauj noteit šūnas un kristālus. Gaismas mikroskopā var noteikt un saskaitīt eritrocītus, leikocītus. Reimatoīdā artrīta un citu iekaisīgu artropātiju gadījumā var redzēt ragocītus - šūnas sinoviālajā šķidrumā, kas satur dažādas grunulas. Lai noteiktu dažādus kristālu veidus locītavu šķidrumā, izmanto polarizētas gaismas mikroskopu.

Šūnu veida izvērtēšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai precīzāk noteiktu šūnu veidu sinoviālajā šķidrumā, jāizvērtē citocentrifugāts. Ja 60 - 80% no visām šūnām ir neitrofīlie leikocīti, tad jādomā par iekaisīgām locītavu slimībām. Makrofāgus atrod galvenokārt vīrusu izraisītu artrītu gadījumos. Septiska artrīta gadījumā neirtofīlo leikocītu skaits sasniedz 90%. Eozinofīlo leikocītu skaits >2% var būt Laima slimības gadījumā.

Mikroorganismu noteikšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mikroorganismi var tikt noteikti 85% no klīniski inficētiem aspirātiem. Izmantojot Grama krāsošanas metodi var tikt noteikti Gram-pozitīvi mikroorganismi, kas ir visbiežākie locītavu infekcijas ierosinātāji. Lai noteiktu mikroorganismu veidu un antibakteriālo jutību, jāveic sinoviālā šķidruma uzsējums. Ja uzsējumā mikroorganismi neaug, tas neizslēdz infekciju; tie var būt niecīgā skaita, vai to augšana var būt inhibēta antibiotiku lietošanas dēļ.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. R.Watts,G.Clunie,F.Hall,T.Marshall "Oxford Desk Reference Rheumatology, Oxford University Press 2009,42-43

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]