Sirdarja
Vikipēdijas raksts
| Sirdarja | |
|---|---|
| uzbeku: Sirdaryo | |
| tadžiku: Сирдарё | |
| kazahu: Сырдария | |
 |
|
 |
|
| Satekupes | Narina un Karadarja |
| Ieteka | Arāla jūra Koordinātas: |
| Baseina valstis |  Kirgizstāna Uzbekistāna Tadžikistāna Kazahstāna |
| Caurteces valstis | Uzbekistāna Tadžikistāna Kazahstāna |
| Garums | 2212 km |
| Vidējā caurtece | 703 m³/s |
| Gada notece | 28 km³ |
| Baseina platība | 219 000 km² |
Sirdarja (kazahu: Сырдария; tadžiku: Сирдарё; uzbeku: Sirdaryo; persiešu: سيردريا) ir upe Centrālāzijā, kādreiz saukta arī kā Jaksarta (no sengrieķu vārda ὁ Ιαξάρτης). Grieķu nosaukums ir cēlies no seno persiešu Yakhsha Arta ("Liela pērļainā"), kas ir norāde uz upes ūdens krāsu. Viduslaiku islāma rakstos upi pazīst ar nosaukumu Sajona (سيحون) - viena no četrām Paradīzes upēm. (Amudarja līdzīgi tika saukta par Džahonu, kā vēl viena no četrām).
Nosaukums nāk no persiešu valodas un jau ilgi ir ticis lietots Austrumu pasaulē, bet Rietumu pasaulē ienācis samērā nesen. Pirms 20. gadsimta upi pazina pēc tās senajiem grieķu nosaukumiem. Tā iezīmēja Maķedonijas Aleksandra iekarojumu ziemeļu robežu. Grieķu vēsturnieki ir izteikuši apgalvojumu, ka šeit 329 p.k. viņš nodibināja pilsētu Aleksandrijas Eshātu (Ἀλεξάνδρεια Εσχάτη, burtiski, "Tālākā Aleksandrija") ar pastāvīgu garnizonu. Pilsētu tagad sauc par Hudžandu. Patiesībā viņš tikai pārsauca (un iespējams, paplašinaja Kiropoles pilsētu, ko dibināja Persijas karalis Kīrs Lielais divus gadsimtus iepriekš.
Upe rodas, satekot Narinai un Karadarjai Fergānas ielejā Uzbekistānā. Tā plūst 2212 kilometrus uz rietumiem caur Tadžikistānu, Uzbekistānu un dienvidu Kazahstānu uz Arāla jūru. Sirdarja apūdeņo 800000 kvadrātkilometru platību, bet ūdeni ņem ne vairāk kā 200000 kvadrātkilometros. Tās notece ir samērā nelieli 28 kubikkilometri gadā - puse no tās "māsas" upes Amudarjas.
Savā tecējumā tā nodrošina ar ūdensapgādi pašu auglīgāko kokvilnas plantāciju reģionu Centrālāzijā pie Kokandas, Hudžandas, Kizilordas un Turkestānas pilsētām.
Visas upes plūsmas garumā plešas plaša kanālu sistēma. Daudzus no tiem uzcēla 18. gadsimtā uzbeku Kokanda haniste laikā. Liela apjoma paplašināšana padomju laikā, lai apūdeņotu kokvilnas laukus, noveda pie ekoloģiskas katastrofas, upei izžūstot pirms Arāla jūras sasniegšanas. Šobrīd tur uz dzīvi apmetušies miljoniem cilvēku un Kazahstānas un Uzbekistānas politisko režīmu dēļ nav skaidru risinājumu, kas ļautu šo situāciju labot.
[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī
