Sirds vadītājsistēma

Vikipēdijas lapa
Sirds elektriskā vadītājsistēma
Sirds vadītājsistēma. 1. SA mezgls. 2. AV mezgls. 3. Hisa kūlītis. 4. Hisa kūlīša kreisais zars 5. Hisa kūlīša kreisās kājiņas mugurējais zars 6. Hisa kūlīša kreisās kājiņas priekšējais zars 7. Kreisais kambaris 8. Kambaru starpsiena 9. Labais kambaris 10. Hisa kūlīša labais zars
Detaļas
Identifikatori
Latīņu systema conducens cordis
MeSH D006329
TA98 A12.1.06.002
FMA 9476
Anatomiskā terminoloģija

Sirds vadītājsistēma ir īpašu miokarda šūnu kopums, kas ģenerē ritmiskus impulsus un novada tos uz muskuļšūnām. Sirds vadītājsistēmas šūnas (pārveidotas miokarda šūnas) nodrošina sirds saraušanās ritmiskumu. Šīs šūnas ir specializējušās nervu impulsu ģenerēšanā, tām piemīt pašuzbudināšanās spēja — automātija. Šīs šūnas veido sinusatriālo (SA) mezglu jeb Kīsa—Fleka mezglu, atrioventrikulāro (AV) mezglu jeb Ašofa—Tavara mezglu, atrioventrikulāro kūlīti jeb Hisa kūlīti, tā divas kājiņas. Vadītājsistēma atrodas zem endokarda.

Sirds vadītājsistēmas darbība (iezīmēta ar sarkanu krāsu)

Uzbudinājums vispirms rodas SA mezglā (sirds ritma noteicējšūnās), kas atrodas labajā priekškambarī. No mezgla uzbudinājums pa Bekmena (Bachmann) kūlīti nonāk kreisajā priekškambarī, AV mezglā. Šeit uzbudinājums izplatās vislēnāk (0,05—0,1 m/s), tādēļ to sauc par atrioventrikulāro aizturi. Atrioventrikulārās aiztures dēļ priekškambaru un kambaru sistoles ir atdalītas. Elektrokardiogrammā atrioventrikulārā aizture parādās kā PQ segments. Tālāk uzbudinājums pa atrioventrikulāro kūlīti nonāk labajā un kreisajā kambarī. Hisa kūlītī uzbudinājums izplatās visātrāk — ap 4 m/s. Uzbudinājumam seko kontrakcija (muskuļu saraušanās).[1][2]

Visos vadītājsistēmas veidojumos nav vienādi izteikta pašuzbudināšanās spēja, pastāv automātijas gradients:

  • sinusatriālais mezgls ģenerē 70 — 80 imp./min;
  • atrioventrikulārais mezgls — 40 — 60 imp./min;
  • Purkiņe šķiedras (agrāk izdotā literatūrā — Purkinjē šķiedras) — 15 — 40 imp./min

Gadījumā, ja sinusatriālais mezgls ir bojāts, par galveno ritma avotu var kļūt atrioventrikulārais mezgls vai pat Purkiņe šķiedras, nodrošinot pietiekamu, kaut arī palēninātu sirdsdarbību.

Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sirds vadītājsistēmas diagramma
  1. Sinusatriālais mezgls
  2. Bahmana kūlītis
  3. Priekšējais starpmezglu trakts
  4. Vidējais starpmezglu trakts
  5. Aizmugurējais starpmezglu trakts
  6. Atrioventrikulārais mezgls
  7. Hisa kūlīša kreisais zars
  8. Hisa kūlīša labais zars
  9. Hisa kūlīša kreisais zars
  10. Hisa kūlīša kreisās kājiņas priekšējais zars
  11. Hisa kūlīša kreisās kājiņas mugurējais zars
  12. Purkinjē šķiedras
Sirds vadītājsistēmas shēma

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://www.nhlbi.nih.gov/health/health-topics/topics/hhw/electrical
  2. Liga Aberberga-Augškalne, Olga Koroļova. Fizioloģija ārstiem. Rīga : Izdevniecība Nacionālais apgāds, 2007. 516. lpp. ISBN 978-9984-26-294-9.