Sirds slimības

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Sirds patoloģijas pamatā ir pārmaiņas vienā vai vairākos sirds darbības mehānismos. Šādi mehānismi ir:

  1. Sūkņa darbības bojājumi. Šādos gadījumos sirds muskuļi saraujas nepietiekami, lai iztukšotu sirds kambarus. Vai pretēji, ir nepietiekama muskuļu atslābšana pēc kontrakcijas, kas traucē kambaru pildīšanos ar asinīm.
  2. Plūsmas obstrukcija. Šādu pārmaiņu galvenais iemesls ir bojājumi, kuru dēļ ir sašaurināta sirds vārstuļu atvere, piemēram, aortas vai mitrālo vārstuļu stenoze. Vienlaicīgi pieaug arī spiediens ar kādu tiek grūstas asinis pret bojājuma vietu.
  3. Pūsmas regurģitācija. Tās ir pārmaiņas, kuru iemesls ir asins plūsmas virzīšanās atpakaļ, piemēram, regurģitācija no aortas kreisajā sirds kambarī, vai regurģitācija no kreisās puses sirds kambara priekškambarī — mitrālā regurģitācija.
  4. Sirds pārvades sistēmas bojājumi. Iemesls ir sirds impulsu nekoordinēta veidošanās, kas izraisa, piemēram, kambaru vai priekškambaru fibrilāciju, aritmijas. Šādu bojājumu rezultātā sirds muskuļu sieniņas kontrakcijas ir nevienmērīgas vai arī nepietiekamas.
  5. Pārrāvumi sirds asinsrites sistēmā, kas saistīta ar asiņu noplūdi, piemēram, šautas brūces sirdī.

Lielākoties kardiovaskulāro slimību iemesls ir mijiedarbība starp ārējiem faktoriem un ģenētiski predisponētu uzņēmību. Sirds slimību klīniskās izpausmes veidojas daudzu iekšējo un ārējo faktoru mijiedarbības rezultātā.

Sirds slimību iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir zināmas piecas galvenās sirds slimības formas:

No nosauktajām biežākais nāves cēlonis ir išēmiskā sirds slimība un ir iemesls 80—90% nāves gadījumiem, kas ir saistīti ar kardiovaskulārām pārmaiņām.

Saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]