Severskijdoņeca

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Siverskijdoņeca)
Severskijdoņeca
Nosaukums citas valsts teritorijā:
Valsts karogs: Krievija  Severskijdoņeca krievu: Северский Донец
Valsts karogs: Ukraina  Siverskijdoneca ukraiņu: Сіверський Донець
Severskijdoņecas baseins
Severskijdoņecas baseins
Izteka Belgorodas apgabals, Krievija
50°57′52″N 36°54′9″E / 50.96444°N 36.90250°E / 50.96444; 36.90250
Ieteka Dona
47°36′2″N 40°53′50″E / 47.60056°N 40.89722°E / 47.60056; 40.89722Koordinātas: 47°36′2″N 40°53′50″E / 47.60056°N 40.89722°E / 47.60056; 40.89722
Caurteces valstis Karogs: Krievija Krievija, Karogs: Ukraina Ukraina
Garums 1053 km
Iztekas augstums 200 m
Ietekas augstums 5,5 m
Kritums 195 m  
Vidējā caurtece 200 m³/s 
Baseina platība 98 900 km² 
Galvenās pietekas Oskila
Severskijdoņeca Vikikrātuvē

Severskijdoņeca (krievu: Северский Донец) vai Siverskijdoneca (ukraiņu: Сіверський Донець) ir upe Krievijā un Ukrainā, Donas labā un tās lielākā pieteka. Sākas Viduskrievijas augstienē pie Podoļhu ciema Krievijas Belgorodas apgabalā, tālāk tek caur Ukrainas Harkivas, Doneckas un Luhanskas apgabaliem, lejtecē — pa Krievijas Rostovas apgabalu, kur pie Ustjdoņeckas ietek Donā.[1]

Upes gultnes platums 30—70 m, tikai dažreiz sasniedzot 100—200 m. Dibens pārsvarā smilšains, dziļums no 0,3 m krācēs līdz 10 m dziļākajās vietās. Upes kopējais kritums 195 m, vidējais — 0,18 m/km. Straumes ātrums no 0,15 m/s pie Čuhujivas līdz 1,41 m/s pie Lisičanskas. Labais krasts pārsvarā stāvs, kreisais — lēzens. Lielākās pietekas ir Oskila, Kaļitva, Aidara (kreisās), Kazennijtoreca (labā).

Lielākās pilsētas krastos ir Belgoroda, Izjuma, Lisičanska, Luhanska, Sorokine, Kamenska-Šahtinska. Upes baseina vidus un lejasdaļā izvietojies Doņecas akmeņogļu baseins.

Upes nosaukums cēlies no tās augšteces Severijas zemē, par ko itāļu ceļotās Alesandro Gvaņīni rakstījis, ka «ir arī cita, mazāka Tanaīsa, kurš sākas severiešu kņazistē, tāpēc arī saucas par Severiešu Doņecu un augšpus Azovas ietek lielajā Tanaīsā

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 634. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]