Skārienpaliktnis

Vikipēdijas lapa

Skārienpaliktnis (angļu: touchpad) ir nekustīga norādes ierīce ar iebūvētu taustes sensoru, kurai ir specializēta virsma, kas spēj interpretēt kustības un lietotāja pirksta relatīvo pozīcijas novietojumu uz ekrāna. Skārienpaliktni galvenokārt izmanto klēpjdatoros un kā datorpeles aizstājēju, ja virsma, pa kuru iespējams pārvietot peli, ir neliela. Tie ir dažādi pēc lieluma, bet reti ir lielāki par 40 kvadrātcentimetriem (cm²). Tos var arī atrast uz personālajiem ciparasistentiem (PDA) un dažiem pārnēsājamiem multivides atskaņotājiem, piemēram, iPod. Kompānija Apple tradicionāli izmanto vārdu trackpad, lai apzīmētu skārienpaliktni.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apple MacBook Pro skārienpaliktnis.

Pirms skārienpaliktņiem klēpjdatoros tika izmantoti Trackpoints un kursorbumbas. 1988. gadā George E. Gerpheide izgudroja skārienpaliktni. Kompānija Apple licencēja viņa projektu un sāka izmantot to savos klēpjdatoros PowerBook.

Izjaukts skārienpaliktnis

Skārienpaliktņus sāka ieviest klēpjdatoros 1990. gadu sākumā, galvenās neskaidrības bija par to, kā produkts būtu jānosauc. Netika izmantots patstāvīgs termins tā apzīmēšanai, un līdz ar to radās dažādi termini, piemēram: glidepoint, skārienjutīga ievades ierīce, skārienpaliktnis, trackpad, kursorbumba. Lietotājiem visbiežāk tika sniegta iespēja iegādāties kursorsviru, skārienpaliktni vai kursorbumbu.

Darbības princips[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skārienpaliktņa darbība ir balstīta uz pirksta kapacitātes mērījumiem vai kapacitātes mērījumiem starp sensoriem. Sensori ir izvietoti gar skārienpaliktņa vertikālo un horizontālo asi, kas ļauj ar nepieciešamo precizitāti noteikt pirksta atrašanās vietu. Tā kā ierīces darbība ir pamatota uz kapacitātes mērījumiem, skārienpaliktnis nedarbosies, ja pa tā virsmu novilks ar kādu nevadošu priekšmetu, piemēram, zīmuli. Vadošu priekšmetu izmantošanas gadījumā skārienpaliktnis strādās tikai pie pietiekamas pieskaršanās virsmai. Mitri pirksti apgrūtina darbu ar skārienpaliktni.

Lietošana ierīcēs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skārienpaliktņus galvenokārt iebūvē klēpjdatoros un tiem nav nepieciešama līdzena virsma iekārtas tuvumā, kā, piemēram, datorpelei. Skārienpaliktnis ir tuvu klaviatūrai, un nepieciešamas tikai ļoti īsas pirkstu kustības, lai pārvietotu kursoru pa ekrānu. Skārienpaliktņu funkcionalitāte ir pieejama arī galddatoriem ar tastatūru, kurai ir iebūvēts skārienpaliktnis.

Skārienpaliktņi savā ziņā ir ierīces ar diezgan zemu izšķirtspēju. Tie ir parocīgi ikdienas darbā strādājot ar datoru (ofisa programmas, tīmekļa pārlūkprogrammas, loģiskās spēles), bet tie apgrūtina darbu grafiskās vides programmās un padara gandrīz neiespējamu spēli 3D šaujamspēlēs.

Lielākie ražotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]