Skaņas karte

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Skaņas karte
Turtle-Beach-Sound-Card.jpg
Turtle Beach Systems PCI skaņas karte
Savienojas ar

Mātes plati caur:

  • PCI
  • ISA
  • USB
  • IEEE 1394 (FireWire)
  • IEEE 1284
  • PCI-E
  • MCA (reti)
  • PCMCIA interfeiss (PC Card, Expresscard)

Ieejas un izejas: caur:

  • Analogā — TRS konektors, RCA vai DIN konektors
  • Ciparu — RCA, TOSLink vai AES/EBU

Mikrofons caur:

  • TRS konektors
  • PIN konektors
Galvenie ražotāji Creative Labs (un meitas uzņēmums E-mu Systems)
Realtek
C-Media
M-Audio
Turtle Beach Systems

Skaņas karte (arī audiokarte) ir personālo datoru papildierīce (izvērses plate), kas ļauj lietot multimediju programmas ar skaņu, kā arī ļauj klausīties mūziku (audio kompaktdiskus, mp3 failus u.c.). Skaņas kartei var pievienot dažādas skaņas izvadierīces, piemēram, skaļruņus vai austiņas, kā arī skaņas ievadierīces, piemēram, mikrofonu. Vairumam mūsdienu datoriem skaņas kartes ir iebūvēts mātesplatē, tomēr ir iespējams uzstādīt skaņas karti kā atsevišķu papildierīci. Lielākajai daļai skaņas kartes, kas ir iebūvētas, vai uzstādītas atsevišķi, ir daudzkanālu surround skaņas iespēja.

Darbības princips[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skaņas karte ciparu datiem ģenerē skaņu atveidojošus analogsignālus, izmantojot vai nu ciparanalogu pārveidotājus, vai frekvences modulēšanas mikroshēmas. Izmantojot ciparanalogu pārveidotāju, skaņas karte parasti nodrošina arī skaņas ieraksti ciparu formā, kā arī vada mūzikas instrumentus (piemēram, sintezatoru), kas pievienoti datoram, izmantojot saskarni MIDI.[1]

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]