Skeitbordings

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Skeiteri Pekinā

Skeitbordings (angļu: skateboarding) ir ekstrēmais sporta veids, kas sevī ietver braukāšanu un dažādu triku izpildīšanu ar skrituļdēli jeb skeitbordu. Cilvēku, kurš nodarbojas ar skeitbordingu, sauc par skeitbordistu vai skeiteri.

Ir 3 veidu braucēji — Regular (brauc ar kreiso kāju pa priekšu un ar labo atsperas), Goofy (brauc ar labo kāju pa priekšu un ar kreiso atsperas) un Mongo (atsperas ar to kāju, ar kuru brauc pa priekšu). Ir četras pozīcijas: Regular, Switch, Fakie, Nollie.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1940—1960[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skeitbordings izveidojās 1940. gadu beigās — 1950. gadu sākumā, Kalifornijas sērferu vidū, kuri nevarēja nodarboties ar sērfingu, kamēr nebija viļņu. Pirmie skrituļdēļi bija kastes un dēļi ar piestiprinātiem ritentiņiem. Vēlāk kastes tika aizstātas ar presētām koka plāksnēm, līdzīgas tām, ko izmanto mūsdienās.

1960. gadu sākumā, sērfinga dēļu ražotāji uzsāk skrituļdēļu ražošanu. Pateicoties žurnālam Skateboarder Magazine, skeitbordinga popularitāte bija palielinājusies. 1965. gadā notika daži čempionāti. Tomēr 1966. gadā skeitbordings vairs nebija aktuāls un popularitāti tas sāka atgūt tikai 1970. gadu sākumā.[1][2].

1970. gadi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1970. gadu sākumā, Frenks Nesvortijs izveidoja poliuretāna riteņus.[1] Pateicoties jauno riteņu īpašībām un vieglākam svaram, uzlabojās saķere ar ceļu, un skeitbordinga popularitāte palielinājās. Kompānijas uzsāka ražot speciālās skrituļdēļu piekares. Dēļu virsmas kļuva platākas, sasniedzot 10 collas (25.4 cm), ļaujot skeiteriem vieglāk vadīt skrituļdēli.

Ražotāji sāk eksperimentēt ar tādiem jauniem materiāliem priekš dēļiem kā stiklšķiedra un alumīnijs, bet lielāko daļu dēļu gatavo no kļavas finiera. Skeiteri izgudro arvien jaunus trikus. Kalifornijas skeiteri Ty Page, Brūss Logan, Bobijs Pīrsijs, Kevins Rīds un komanda Z-Boys, sāk skeitot baseinos, kas bija tukši dēļ lielā 1976. gada sausuma. Viņi ir pirmie, kas sāka skeitot vert stilā.

Vert kustības rezultāts bija skeitparku cīņa ar lielo atbildību, kā rezultātā lielāko daļu no tiem aizvēra. Kā atbildi tam, vert skeiteri sāka celt paši savas rampas, bet frīstaila skeiteri turpināja attīstīties flatland stilā. Visa tā rezultātā, uz 1980. gadu sākumu, skeitbordinga popularitāte atkal samazinājās.[2]

Skeiteris izpilda kickflip

1980. gadi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alana Gelfanda izgudrojumu 1976. gadā, lēcienu bez rokām (vēlāk nosaukts par ollie)[3] un Džordža Ortona un Tonija Alvas grab triku attīstīšana, ļāva skeiteriem izpildīt trikus vertikālajās rampās. Bet, tā kā lielākajai daļai skeiteru rampas nebija pieejamas un viņi nevarēja atļauties personīgās rampas, ielas stils ieguva arvien lielāku popularitāti. Viens no ielas stila pionieriem ir Rodnijs Malens, kurš izgudroja daudzus mūsdienu trikus (impossible, kickflip).

Frīstaila ietekme uz ielas stilu kļuva manāma 80. gadu vidū, kaut arī skrituļdēļi joprojām vairāk bija paredzēti vert stilam: plati dēļi ar šauru degundaļu un lieliem mīkstiem riteņiem. Tomēr, 80. gadu beigās skeitbordings atsāka strauju attīstību. Mazā skeitparku skaita dēļ, skeiteri sākā braukāties tirdzniecības centros. Tas noveda pie sabiedrības nepatikas pret skeitbordingu, tiesas prāvām pret skeiteriem un aizlieguma braukāties publiskās vietās.

1990. gadi — mūsdienas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās lielākā daļa skeiteru braukā ielas stilā, tādēļ skrituļdēļi ir pārcietuši dažādas izmaiņas. To garums ir no 30 (76.2 cm) līdz 32 collām (81.28 cm), platums — no 7 līdz 8.25 collām. Ir arī izņēmumi. Piemēram, ražo skrituļdēļus, 6 collas platus, kas paredzēti bērniem, vai 9 collas un pat 9.5 collas platus dēļus, ir arī tā saucamie kruīza dēļi, kas tiek ražoti tradicionālā izpildījumā, "zivs" formā. Lielākoties ar tiem braukā baseinos un pa rampām, bet ir arī ļaudis, kam ar tādiem ērtāk braukt pa ielām. Ritentiņus gatavo no ļoti cieta poliuretāna, un to izmērs ir samazināts, kas padara skrituļdēli vieglāku un atvieglo triku izpildi.

Skeitbordings Latvijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā slaloma rekords 100 konusiem pieder Jānim Kuzminam — 20,774 sekundes,[4] augstlēkšanā — Kārlim Bogustovam (92 cm).[5] Viens no ievērojamākajiem braucējiem Latvijā ir Egons Avots, kurš ir devis lielu ieguldījumu skeitborda attīstībā.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Skateboarding: A Brief History (page 1). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-02-26. Atjaunināts: 2010-10-10.
  2. 2,0 2,1 Skateboarding History. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-02-26. Atjaunināts: 2010-10-10.
  3. Snyder, Craig Gasbag, Transworld Skateboarding Magazine
  4. Video: Jānis Kuzmins uzstāda jaunu "Ginesa rekordu"
  5. Dzintaros pirmais Bogustovs!

Ārējas saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]