Skota sala

Vikipēdijas lapa
Skota sala
Scott Island
Skota sala
Skota sala un Hegitas klints starp aisbergiem
Skota sala (Antarktīda)
Skota sala
Skota sala
Ģeogrāfija
Izvietojums Dienvidu okeāns
Koordinātas 67°23′0″S 179°55′0″W / 67.38333°S 179.91667°W / -67.38333; -179.91667Koordinātas: 67°23′0″S 179°55′0″W / 67.38333°S 179.91667°W / -67.38333; -179.91667
Platība 0,04 km²
Augstākais kalns 54 m
Administrācija
Karogs: Antarktika Antarktika
Pretenzija Rosa Teritorija
Demogrāfija
Iedzīvotāji 0
Skota sala Vikikrātuvē

Skota sala (angļu: Scott Island) ir maza neapdzīvota sala Rosa jūras ziemeļos, Dienvidu okeānā. Atrodas 505 km no tuvākās cietzemes Adēra raga Viktorijas Zemē. Sala ir 565 m gara un 130-340 m plata ar maksimālo augstumu 54 m vjl. 250 m uz rietumiem no salas atrodas 62 m augstā Hegitas klints (Haggitts Pillar). Salai ir divi nelieli līči ar oļu pludmalēm, pārējie krasti ir stāvas klintis.

Salu 1902. gada Ziemessvētku dienā atklāja Roberta Skota ekspedīcijas evakuācijas kuģa Morning kapteinis Viljams Kolbeks un nosauca to Skota vārdā. Hegitas klints ir nosaukta Kolbeka mātes meitas uzvārdā.

Salā 30 m vjl atrodas automātiska meteoroloģiskā stacija.