Skotijas jūra

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Skotijas jūra
SkotijasJura.JPG
Platība: >1 300 000 km2
Maks. dziļums: 6 022 m
Valstis un citas teritorijas: Antarktīda
Argentīna
Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas
Folklenda Salas
Lielākās pilsētas: Nav

Skotijas jūra, arī Dienvidantiļu jūra,[1] ir malas jūra, kuras ziemeļu un centrālā daļa atrodas Atlantijas okeānā, bet dienvidu daļa — Dienvidu okeānā, starp Dienvidameriku un Antarktīdu. Jūru dienvidrietumu—ziemeļaustrumu virzienā šķērso Antarktiskā konverģence.

Vispārējs raksturojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūra atrodas tuvu polārajam lokam. Skotijas jūru uzskata par jūru ar vislielāko vidējo dziļumu — tas pārsniedz 5000 m. Ūdens virsējā slāņa temperatūra no −1 °C līdz 6 °C, sāļums ap 34‰.

Ziemeļu daļā mērenās joslas ūdeņi, centrālajā daļā — Rietumvēju straume, kas apvij visu Zemi. Dienvidu daļā ieplūst aukstie Vedela jūras ūdeņi. Virs jūras valda rietumu vēji, bieži vētras.

Robežas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skotijas jūru ierobežo zemūdens Skotijas grēda, kuras virsūdens daļa ir salu grupas. Ziemeļos atrodas Šega klintis un Dienviddžordžija, austrumos — Dienvidsendviču salas, dienvidos — Dienvidorkneju salas un Dienvidšetlendas salas. Rietumos atrodas Ugunszeme un Dreika šaurums, kas atdala Dienvidameriku un Antarktīdu, savienojot Atlantijas okeānu ar Kluso okeānu.

Nosaukums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukums dots aptuveni 1932. gadā par godu Viljama Speirsa Brūsa vadītās skotu antarktiskās ekspedīcijas (1902—1904) kuģim Scotia.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas, Galvenā enciklopēdiju redakcija, Izdevniecība «Zvaigzne», Rīga, 1978, 645. lpp, šķirklis «Skošas jūra»