Skrundas viduslaiku pils

Vikipēdijas lapa
Skrundas pils 1661. gadā.

Skrundas viduslaiku pils (vācu: Scrunden, Schloß Schrunden) bija Livonijas ordeņa mūra pils mūsdienu Skrundas pilsētas teritorijā Ventas kreisajā krastā.

19. gadsimtā netālu no bijušās ordeņa pilsdrupām uzcēla Skrundas muižas kungu māju. 1960. gados pilsvietas uzkalniņa vietā iekārtoja brīvdabas estrādi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skrundas ciems atradās senajā kuršu Bandavas zemē un pirmo reizi kā Scrunden pieminēts 1253. gada 4. aprīļa līgumā, ko noslēdza Kurzemes bīskaps Heinrihs fon Licelburgs un Livonijas ordeņa mestra vietnieks Seinas Eberhards. Pēc Kursas dalīšanas Skrunda palika Livonijas ordeņa daļā un bija pakļauta Kuldīgas pils komturam.

Skrundas pils pirmo reizi minēta 1411. gada Livonijas ordeņa piļu sarakstā, bet par mūra pils celšanas gadu uzskata 1340. gadu. No 1559. līdz 1564. gadam pils piederēja Kuldīgas komturiem, 1576. gadā to par 1000 dālderiem atpirka Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers.

Pēc 1617. gada Kurzemes un Zemgales hercogistes satversmes (Formula regiminis — "Valdības formula") pieņemšanas pilī tiesu sprieda Skrundas pilskungs (Hauptmann). Otrā Ziemeļu kara laikā 1659. gadā to uz laiku ieņēma zviedri un nocietināja ar četriem bastioniem (skanstēm).[1]

Lielā Ziemeļu kara laikā pili daļēji sagrāva, 18. gadsimta beigās to pārtrauca lietot un līdz 19. gs. beigām saglabājās vien niecīgas drupas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]