Skujenes pagasts

Vikipēdijas lapa
Skujenes pagasts
Skujenes pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Cēsu novads
Centrs: Skujene
Kopējā platība:[1] 180,3 km2
 • Sauszeme: 177,2 km2
 • Ūdens: 3,1 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 810
Blīvums (2023): 4,6 iedz./km2
Skujenes pagasts Vikikrātuvē

Skujenes pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām tā austrumos. Robežojas ar Amatas, Vaives, Taurenes, Kaives, Zaubes un Nītaures pagastiem. Pagasta centrs atrodas Skujenē.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alupīte, Amata, Dzirkstupe, Dzirnupe, Mellupe, Pērkoņupīte, Pīsla.

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kosas ezers, Sarkaņu ezers.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1935. gadā Skujenes pagasta platība bija 64 km² un tajā bija 1276 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Skujenes un Kaives ciemus, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Kaives ciemu 1949. gadā pievienoja Leimaņu ciemam, bet 1965. gadā atjaunoja. Skujenes ciemam 1954. gadā pievienoja Dūmkalna ciemu. Skujenes ciemu 1959. gadā pievieno Leimaņu ciemam, izņemot p/s "Zaube" teritoriju, ko pievieno Kliģenes ciemam.[5] 1964. gadā Leimaņu ciemu pārdēvē par Skujenes ciemu. 1965. gadā ciemam pievieno Kosas, Sērmūkšu un Zaubes ciemu p/s "Skujene" teritoriju, bet Kaives ciemam pievieno Skujenes ciema kolhozu "Drošais ceļš" un "Kaive" teritorijas. 1975. gadā tiek pievienota daļa Sērmūkšu ciema. 1990. gadā ciemu pārdēvē par pagastu.[6] 2009. gadā pagastu kā administratīvu teritoriju iekļauj Amatas novadā. 2021. gadā Amatas novadu iekļāva Cēsu novadā.

Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts nozīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vietējas nozīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīca
  • Skujenes luterāņu baznīca
  • Skujenes baznīcas viduslaiku kapsēta
  • Sišu senkapi
  • Māļu viduslaiku kapsēta
  • Ķiberes senkapi (Ķiberes kalniņš)
  • Drapmaņu Baznīcas kalns - kulta vieta

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19352 700—    
19591 800−33.3%
19691 620−10.0%
GadsIedz.±%
19791 691+4.4%
19891 132−33.1%
20001 105−2.4%
GadsIedz.±%
2011850−23.1%
2021829−2.5%
2023810−2.3%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas: Ģērķēni, Kosa, Māļi, Pērkoņi, Sērmūkši, Skujene, Vecskujene.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ādolfs Erss (1885—1945), žurnālists un rakstnieks.
  • Uldis Deisons (1932—2018), latviešu žurnālists, raidījumu vadītājs un diktors Latvijas Televīzijā un radio

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
  3. http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
  4. V.Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts statistikas pārvalde. Rīga: 1935.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  7. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
  8. OSP