Slavutiča

Vikipēdijas lapa
Slavutiča
Славутич
apgabala pilsēta
Baltais eņģelis Slavutičas parkā
Baltais eņģelis Slavutičas parkā
Karogs: Slavutiča
Karogs
Ģerbonis: Slavutiča
Ģerbonis
Slavutiča (Ukraina)
Slavutiča
Slavutiča
Slavutiča Ukrainas kartē
Slavutiča (Kijivas apgabals)
Slavutiča
Slavutiča
Slavutiča Kijivas apgabala kartē
Koordinātas: 51°31′21″N 30°43′5″E / 51.52250°N 30.71806°E / 51.52250; 30.71806Koordinātas: 51°31′21″N 30°43′5″E / 51.52250°N 30.71806°E / 51.52250; 30.71806
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Apgabals Kijivas apg.
Dibināta 1986
Pilsētas tiesības 1986
Platība
 • Kopējā 20,8 km2
Iedzīvotāji (2017)[1][2]
 • kopā 25 030
 • blīvums 1 199,7/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indekss 07100-07199
Tālruņu kods +380 4579
Mājaslapa www.e-slavutich.gov.ua
Slavutiča Vikikrātuvē

Slavutiča (ukraiņu: Славутич) ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā. Pilsēta ir eksklāvs Čerņihivas apgabala teritorijā 186 km no valsts galvaspilsētas un apgabala centra Kijivas un 40 km no Čerņihivas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lēmums par pilsētas būvniecību tika pieņemts 1986. gada 2. oktobrī, dažus mēnešus pēc Čornobiļas atomelektrostacijas katastrofas. Pilsēta bija paredzēta atomelektrostacijas personāla un tā ģimenes locekļu dzīvošanai no evakuētās Pripjatas pilsētas. Nosaukta Dņepras upes senslāvu vārdā. Pilsētu projektēja un būvēja astoņu bijušās PSRS republiku — Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Azerbaidžānas, Armēnijas, Ukrainas un Krievijas arhitekti un celtnieki. Katra republika pilsētā būvēja vienu vai vairākus pilsētbūvniecības kompleksus (kvartālus), kā rezultātā pilsēta tagad sadalīta 13 kvartālos: Baku, Belgorodas, Viļņas, Dobriņinas, Erevānas, Kijivas, Ļeņingradas, Maskavas, Rīgas, Tallinas, Tbilisi, Čerņihivas un Pečoru, katrs no kuriem ir ar atšķirīgu arhitektūru.[3] Pirmās ēkas ekspluatācijā tika nodotas 1987. gadā. Pēc AES slēgšanas 2000. gadā pilsētā lielas nodarbinātības problēmas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://kyivobl.ukrstat.gov.ua/content/p.php3?c=114&lang=1.
  2. Q107450515.
  3. «ІСТОРІЯ МІСТА». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 21. septembrī. Skatīts: 2014. gada 1. jūnijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]