Sloboda

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par noteiktas sociālas grupas apdzīvotu vietu. Par citām jēdziena Sloboda nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Sloboda, jeb slobodka (krievu: слобода, слободка; baltkrievu: слабада; ukraiņu: слобода, слобідка; rumāņu: slobozia), jeb brīvciems bija noteiktas sociālas grupas apdzīvota vieta Austrumu ortodoksajai baznīcai piederīgo slāvu tautu un rumāņu apdzīvotajās zemēs no 12.18. gadsimtā (kvartāls, priekšpilsēta, piepilsēta, ciems), kura kādu laiku bija daļēji atbrīvota no valsts nodokļiem un karaklausības.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmās slobodas veidojušās kā izceļotāju vai kazaku nocietinātas apmetnes reti apdzīvotās zemēs mūsdienu Krievijas dienvidu daļā un Ukrainā. Lai veicinātu jaunu zemju kolonizāciju, vietējie valdnieki, vēlāk arī Krievijas valdība, slobodu iedzīvotājiem piešķīra dažādus atvieglojumus. Līdzīgus atvieglojumus piešķīra arī Livonijas kara gūstekņiem un citiem "vācu tautības" ieceļotājiem Maskavas piepilsētā (Немецкая слобода), kas baudīja autonomiju līdz pat 1699. gadam.

16.—17. gadsimta nepārtraukto karu periodā par slobodām tika dēvētas krievu bēgļu apmetnes Polijas-Lietuvas kopvalsts zemēs, arī Inflantijas vaivadijas un Kurzemes un Zemgales hercogistes austrumu daļā - Sēlpils virspilskunga iecirknī. Vēstures avotos Otrā Ziemeļu kara bēgļu apmetne - Sloboda pirmo reizi minēta 1655. gadā iepretim Krustpilij - tagadējās Jēkabpils vietā. Pēc ortodoksās baznīcas šķelšanās 17. gadsimtā arī no Krievijas caristes izbēgušie vecticībnieki nodibināja savas slabadas Latgales teritorijā.

Avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 74. lpp.
  • Слобода (krieviski)