Sloka (Jūrmala)
- Šis raksts ir par Jūrmalas pilsētas daļu. Par citām jēdziena Sloka nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Sloka | ||
|---|---|---|
| Pilsētas daļa | ||
 Slokas baznīca | ||
| ||
 Slokas novietojums Jūrmalā | ||
| Koordinātas: 56°56′34″N 23°36′53″E / 56.94278°N 23.61472°EKoordinātas: 56°56′34″N 23°36′53″E / 56.94278°N 23.61472°E | ||
| Valsts |
 Latvija | |
| Pilsēta | Jūrmala | |
| Pirmoreiz minēta | 1255. gadā | |
| Miesta tiesības | 1785. gadā | |
| Pilsētas tiesības | 1878. gadā | |
| Iekļauta Jūrmalā | 1959. gadā | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 4,8 km2 | |
| Augstums | 3 m | |
| Iedzīvotāji (2008)[1] | ||
| • kopā | 6 013 | |
| • blīvums | 1 252,7/km² | |
 Sloka Vikikrātuvē | ||
Sloka ir Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes kreisajā krastā tās rietumu daļā. No 1878. līdz 1959. gadam Sloka bija atsevišķa pilsēta.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sloka ir izveidojusies senā Rīgas—Kurzemes—Prūsijas sauszemes ceļa un Lielupes ūdensceļa krustpunktā, savu nosaukumu ieguvusi no Slocenes upītes. 1255. gadā Slokas vārds pirmo reizi tika minēta Zemgales dalīšanas līgumā, saskaņā ar kuru teritorija pie Slocenes kļuva par Livonijas ordeņa īpašumu.
1605.-1608. gadā Poļu—zviedru kara laikā pie Slokas tika uzcelti nocietinājumi. Hercoga Jēkaba valdīšanas laikā šeit izveidoja stikla fabrikas, vara cepli un plānoja rakt tirdzniecības kanālu līdz jūrai. Hercogs Pēteris Bīrons 1783. gada 10. maijā apstiprināja Slokas novada (tagadējās Jūrmalas pilsētas teritorijas) atdalīšanu no Kurzemes un Zemgales hercogistes un pievienošanu Krievijas impērijai.
Slokai ar ķeizarienes Katrīnas II 1785. gada 4. februāra rīkojumu piešķīra miesta tiesības. Zināms, ka tajā laikā Slokā bija 20 mājas. Miestā tika atļauts apmesties no Rīgas izraidītajiem ebrejiem, kam piešķīra Slokas pilsoņu tiesības un ļāva nodarboties ar tirdzniecību. 1812. gada kara laikā pie Slokas notika kaujas starp uzbrūkošo Napoleonam pakļauto Prūsijas karaspēku un Krievijas impērijas armiju.
1844. gadā tika sākta pastāvīga upes tvaikoņu satiksme ar Rīgu, pie Lielās ielas (tagadējās Raiņa ielas) 1851. gadā uzcēla Slokas luterāņu baznīcu, 1867. gadā ierīkoja akmeņlauztuves, 1877. gadā tika atklāta Slokas dzelzceļa stacija. 1878. gadā Slokai piešķīra pilsētas tiesības. Pa Lielupi piepludināto koku pārstrādei 1896. gadā te tika uzcelta Baltijas Celulozes fabrika (Baltische Zellulose-Fabrik), kuras pirmais direktors līdz ievēlēšanai par Rīgas pilsētas galvu bija Džordžs Armitsteds (1896—1901). 1901. gadā vietējā dolomīta pārstrādei tika uzcelta cementa fabrika, kas pa Lielupes ūdensceļu un dzelzceļu piegādāja romāncementu Rīgas pilsētas jaunceltnēm. 1910. gadā uzcēla Slokas pilsētas skolas ēku.
1905. gada revolūcijas laikā 1906. gada 24. jūnijā Jelgavas un Dobeles kaujiniekiem izdevās uz īsu brīdi ieņemt Slokas dzelzceļa staciju, policijas iecirkni un pastu. Pirmā Pasaules kara laikā Sloka uz vairākiem gadiem kļuva par piefrontes pilsētu, tika nopostīti 456 nami no 567, arī Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada martā-maijā pie Slokas notika kaujas starp 1. Latviešu atsevišķās brigādes un Pētera Stučkas valdībai pakļautajām karaspēka vienībām. 1925. gadā Slokai pievienoja Slokas mācītājmuižas zemi (tagadējo Krastciemu) un Kaugurciemu. Tādējādi pilsētas platība pieauga līdz 16 km2.[3]
Sloku un Kaugurciemu 1959. gadā iekļāva Jūrmalas pilsētas sastāvā.
Pirmā pasaules kara kapi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Slokas kapsētas teritorijā Darba ielā atsevišķi norobežotā kapavietā apglabāti Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās (1915—1917) kritušie 150 latviešu strēlnieki un 180 Sibīrijas krievu strēlnieki. Savukārt kapsētā Varoņu ielā apglabāti ap 150 latviešu strēlnieku, kas krituši Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās (1915—1919), tur uzstādīts arhitekta Eižena Laubes projektēts piemineklis (1923).
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Slokā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| 1820 | 1840 | 1881 | 1897 | 1914 | 1920 | 1925 | 1930 | 1935 | 1939 | 1959 | 2008 | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Iedzīvotāju skaits | 294 | 525 | 1360 | 2114 | ap 4600 | 1974 | 3552 | 5285 | 4651 | 4400 | 9400 | 6013 |
Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Frīdrihs Vasarietis (līdz 1940. gadam — Fridrihs Zommers; 1881—1972), latviešu uzņēmējs, Latvijas armijas virsnieks, pulkvežleitnants, Rīgas aizstāvēšanas organizators bermontiādes laikā, Latvijas Republikas Tirdzniecības un rūpniecības ministrs, diplomāts.
- Alberts Kronenbergs, latviešu grafiķis, dzejnieks un vairāku grāmatu autors.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ http://www.grupa93.lv/jurmala/wp-content/faili/1-redakcija/paskaidrojuma-raksts/3-dzivojama-vide-Jurmalas-planojums-Grupa93.pdf.
- ↑ Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XX sējums, Rīga, 1939.—1940.; 39 426—39 431 slejas.
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
