Slucka (pilsēta)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Slucka
Слуцк
Slučas upe Sluckā
Slučas upe Sluckā
Flag of Slucka
Karogs
Slucka
Ģerbonis
Slucka
Red pog.png
Slucka
Koordinātas: 53°01′48″N 27°33′18″E / 53.03000°N 27.55500°E / 53.03000; 27.55500Koordinātas: 53°01′48″N 27°33′18″E / 53.03000°N 27.55500°E / 53.03000; 27.55500
Valsts Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Apgabals Minskas apgabals
Rajons Puhaviču rajons
Pilsētas tiesības 1441
Iedzīvotāji (2012)
 - kopā 61 436
Laika josla EET (UTC+3)
Mājaslapa: slutsk.minsk-region.by

Slucka (baltkrievu: Слуцк, krievu: Слуцк) ir pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabala Sluckas rajona centrs pie Slučas upes.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rakstos pirmoreiz minēta 1116. gadā. 12. gadsimta izveidojās par Sluckas kņazistes centru. No 14. gadsimta sākuma kņaziste atradās Lietuvas lielkņazistē. 1582. gadā Sluckā tika radīts Sluckas evaņģēlijs - baltkrievu valodas piemineklis. Pēc pēdējās Sluckas kņazienes Sofijas nāves pilsēta pārgāja viņas vīra Januša Radzivila īpašumā. Radzivilu īpašuma pilsēta bija no 1612. līdz 1695. gadam un no 1744. līdz 1832. gadam. 1736. gadā pilsētā sāka izgatavot t.s. Sluckas jostas - Lietuvas lielkņazistes augstmaņu tērpa sastāvdaļu, un Slucka kļuva par tekstilrūpniecības centru.

Slucka pievienota Krievijai pēc Polijas Otrās dalīšanas 1793. gadā. No 1920. gada - Baltkrievijas PSR sastāvā. No 1920. gada 27. novembra līdz 28. decembrim ap pilsētu notika neveiksmīgā Sluckas sacelšanās, kurā baltkrievu nacionālisti centās gāzt boļševiku režīmu. Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada jūnija līdz 1944. gada jūlijam pilsēta atradās vācu okupācijā. Gandrīz visi pilsētas ebreji tika iznīcināti holokaustā. 1967. gada 12. oktobrī pilsētā izcēlās masu nemieri ar cilvēku upuriem. No 1991. gada - neatkarīgās Baltkrievijas sastāvā.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sluckā atrodas cukurfabrika.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]