Smadzeņu satricinājums

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Smadzeņu satricinājuma shematisks attēlojums

Smadzeņu satricinājums (latīņu: commotio cerebri) ir galvas smadzeņu trauma. To izraisa tieša vai netieša spēka iedarbība uz galvaskausu. Šis ir izplatītākais smadzeņu traumas veids. Ja ir noticis smadzeņu satricinājums, tiek bojātas smadzeņu funkcijas, tomēr lielu pārmaiņu smadzenēs nav.[1][2]

Parasti uzreiz pēc satricinājuma rodas samaņas traucējumi, kas var ilgt dažas minūtes, retāk tie ilgst dažas stundas.[2] Tāpat var tikt novērota slikta dūša, vemšana, galvassāpes, reibonis, lēns pulss, acu zīlīšu paplašināšanās, virspusēja elpošana.[1] Parasti cietušie neatceras notikumus tieši pirms satricinājuma, kā arī var būt problēmas ar orientēšanos telpā un laikā.[1] Ar laiku simptomi samazinās, tie parasti izzūd trīs nedēļu laikā,[3] tomēr dažādas sekas, piemēram, galvassāpes, reibonis, apātija un nogurums, var neizzust ilgāku laiku, pat 1—2 gadus.[1] Smadzeņu satricinājums tiek ārstēts ar gultas režīmu un medikamentiem,[2] kā arī fizisko un kognitīvo atpūtu (jāierobežo fiziskām darbībām, kā videospēļu spēlēšana, īsziņu sūtīšana, veltītais laiks).[4]

Cilvēki, kam bijis smadzeņu satricinājums, ir vairāk uzņēmīgi pret citiem smadzeņu satricinājumiem, it īpaši, ja nākamais ir noticis līdz brīdim, kad cilvēks ir pilnībā atlabis no iepriekšējā satricinājuma.[5] Tā kā satricinājuma definīcija nav pilnīgi noteikta un pastāv iespējamie neziņošanas gadījumi, nav zināms, cik bieži cilvēkiem ir smadzeņu satricinājums, tomēr tiek lēsts, ka gadā starp katriem 1000 cilvēkiem vairāk nekā 6 cilvēkiem tāds ir bijis.[6] Starp biežākajiem satricinājuma cēloņiem ir sporta traumas, velosipēdu negadījumi, satiksmes negadījumi un krišana, pēdējie divi biežāk ir sastopami starp pieaugušajiem.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Smadzeņu satricinājums. Neslimo.lv. Atjaunināts: 2014. gada 21. augustā.
  2. 2,0 2,1 2,2 Latvijas padomju enciklopēdija. 9. sējums. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija.  96. lpp.
  3. Anderson T, Heitger M, Macleod AD (2006). "Concussion and mild head injury". Practical Neurology 6 (6): 342–57. doi:10.1136/jnnp.2006.106583.
  4. McCrory, P; Meeuwisse, W; Johnston, K; Dvorak, J; Aubry, M; Molloy, M; Cantu, R (Jul–Aug 2009). "Consensus statement on concussion in sport: the 3rd International Conference on Concussion in Sport held in Zurich, November 2008.". Journal of athletic training 44 (4): 434–48. doi:10.4085/1062-6050-44.4.434. PMC 2707064. PMID 19593427.
  5. Kenneth Maiese (January 2008). Concussion. The Merck Manual Home Health Handbook.
  6. Cassidy JD, Carroll LJ, Peloso PM, Borg J, von Holst H, Holm L, et al. (2004). "Incidence, risk factors and prevention of mild traumatic brain injury: Results of the WHO Collaborating Centre Task Force on Mild Traumatic Brain Injury". Journal of Rehabilitation Medicine 36 (Supplement 43): 28–60. doi:10.1080/16501960410023732. PMID 15083870.
  7. Ropper AH, Gorson KC (2007). "Clinical practice. Concussion". New England Journal of Medicine 356 (2): 166–72. doi:10.1056/NEJMcp064645. PMID 17215534.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]