Smaiļošana un kanoe airēšana

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Women c-1.jpg
Olympic pictogram Canoeing.png
Olympic pictogram Canoeing (slalom).png

Smaiļošana un kanoe airēšana ir ūdens sporta veids uz mierīga vai stāvoša ūdens, reizēm tiek saukts arī par gludūdens airēšanu. Kā atsevišķs sporta veids smaiļošana un kanoe airēšana izveidojās 19. gadsimta beigās. Par sportiskās smaiļošanas aizsācēju pasaulē ir pieņemts uzskatīt Džonu Mak-Gregoru, kurš 1860. gadā uzbūvēja vieglu, izturīgu vienvietīgu koka laivu "Rob-Roi" - 4,57 m garu, 0,76 m platu un veica vairākus ceļojumus pa Viduseiropas upēm. Šī laiva kļuva par prototipu tām laivām, kuras vēlāk radās Anglijā un ASV, plašāk pazīstamās ar nosaukumu "rob-roi kanoe". 1866. gadā Mak-Gregors Londonā organizēja "Karalisko kanoe klubu", kurš ir pirmā šāda veida organizācija. Kopš 1868. gada šis klubs sāka rīkot oficiālas sacensības, kuras var uzskatīt par pirmajām smailīšu sacensībām.

Piederumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laivas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Smaiļotājs (K-1)

Starptautiskās kanoe federācijas (ICF) atzītās laivas ir K-1, K-2, K-4, C-1, C-2 un C-4, kur skaitlis apzīmē sportistu skaitu laivā, bet burts laivas veidu. K ir smailīte (no angļu val. kayak), bet C ir kanoe (no angļu val. canoe; vai arī par godu laivas rašanās vietai - no angļu val. Canada). Kanādā pastāv arī sacensību klase C-15 vai „kara kanoe”, bet novecojusi laivu klase ir C-7. Smailītēs sportists sēž, bet kanoe tup uz viena ceļa ar seju airēšanas virzienā. Smailītes ir aprīkotas ar vadāmu stūrīti, kuru stūrē ar kājām, bet kanoe tiek stūrēti tikai ar airi, izgriežot to nepieciešamajā leņķī.

Kanoe airētājs (C-1)

ICF ir noteikusi standartus laivām, definējot to maksimālo, pieļaujamo garumu, minimālo svaru un pieļaujamo laivas kontūru. Piemēram, pēc ICF noteikumiem K-1 ir jābūt līdz 5,2m garai, minimums 12 kg smagai un ne mazāk kā 51 cm platai. Senāk sacensību laivas tika gatavotas no koka, bet mūsdienās no dažādiem sintētiskajiem materiāliem, piemēram, karbonšķiedras, kevlara, aramīda šķiedras un epoksīdsveķiem. Lielākās laivu ražotnes ir portugāļu NELO, poļu Plastex un slovāku Vajda.Latvijā lielākais sporta laivu ražotājs, pēc ICF noteikumiem atbilstošas, ir BBC BELTES.

Airi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Smaiļotāji izmanto divlāpstiņu airus. Šos airus mēdz saukt arī par spārnu airiem, jo to lāpstiņu formas atgādina spārnu. Šie airi ir efektīvāki par tradicionālajiem airiem, iespējams, tāpēc, ka tie rada papildus ūdens spiedienu virzienā, kurā smailīte pārvietojas. Spārnu aira lāpstiņa ir izturējusi straujo evolūciju pēdējās divās desmitgadēs, attīstoties no pilnīgi plakanas lāpstiņas, par vairāk izteikti izliektu lāpstiņu, lai labāk varētu aizķert ūdeni.
  • Sacensību kanoe airiem lāpstiņa, parasti, ir īsa un plata, ar spēka plakni tajā lāpstiņas pusē, kura ir ar plakana, vai arī nedaudz izliekta. Rokturis ir tipiski garāks par ceļojumu kanoe airi, jo sēžot uz ceļa, airētājs atrodas citā pozīcijā un augstāk ceļ airi pāri laivas malai ūdenī. Jaunākie kanoe sacensību airi ir ar nedaudz ieliektu rokturi. Daži augstas klases kanoe airētāji dod priekšroku airim ar karbona šķiedras rokturi, kurš ir piestiprināts koka lāpstiņai, kamēr gandrīz citi augstās klases airētāji airē ar airiem, kuri no karbona šķiedras ir izgatavoti pilnībā.

Sacensības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

K-2

Sacensības notiek taisnās distancēs, kas iekārtotas upēs ar mazu straumi vai ezeros, kā arī speciāli veidotos mākslīgajos airēšanas kanālos ar vieglu ūdeni. Īsajās distancēs sportisti airē pa atdalītiem celiņiem, bet garajās var būt arī pagriešanās punkti. Sacensību uzvarētājs ir sportists, kurš distanci no starta līdz finiša līnijai veic īsākajā laika posmā.

ICF atzītās sacensības ir

Sievietēm un vīriešiem K-1, K-2, K-4, C-1, C-2, C-4 200m, 500m, 1000m
Sievietēm un vīriešiem K-1, K-2, K-4, C-1, C-2 5000m

Katrās sacensībās priekšbraucienu, pusfinālu un finālu skaits ir atkarīgs no dalībnieku skaita. Starptautiskajās sacensībās airēšanas kanālam ir jābūt aprīkotam ar 9 paralēliem, taisniem un atdalītiem celiņiem, starta sistēmu, starta torņiem un finiša torni. Sacensības notiek pēc īpašiem ICF noteikumiem.[1]

Distances[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautiskās kanoe federācijas (ICF) atzītās distances ir 200m, 500m, 1000m un 5000m vīriešiem un sievietēm.

  • Sprints — 200m
  • Īsā distance — 500m
  • Vidēji garā distance — 1000m
  • Garās distances — garākas par 1000m un īsākas par 10 000m, garākas par 10 000m ir airēšanas maratona distances.

Smaiļošana un kanoe airēšana olimpiskajās spēlēs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Canoe-kayak-marathon.jpg
Olympic rings with white rims.svg

Smaiļošana un kanoe airēšana ir olimpiskais sporta veids. Šīs sacensības Olimpiskajās spēlēs ir iekļautas no 1936. gada Berlīnē vīriešiem un 1948. gada Londonā sievietēm. Pirmie smaiļošanas un kanoe airēšanas paraugdemonstrējumi Olimpiskajās spēlēs notika 1924. gadā Parīzē. Olimpiskās distances ir:

  • C-1 1000m vīriešiem
  • K-1 1000m vīriešiem
  • C-2 1000m vīriešiem
  • K-2 1000m vīriešiem
  • K-4 1000m vīriešiem
  • C-1 500m vīriešiem
  • K-1 500m vīriešiem
  • C-2 500m vīriešiem
  • K-2 500m vīriešiem
  • K-1 500m sievietēm
  • K-2 500m sievietēm
  • K-4 500m sievietēm

Ievērojamākie Olimpisko zelta medaļu ieguvēji ir Birgita Fišere ar astoņām zelta medaļām [2] kopš 1980. gada un Gerts Fredriksons ar 6 zelta medaļām[3], laikā no 1948. gada līdz 1960. gadam.

Fakti:

  • 1924. gada olimpiskajās spēlēs Parīzē, notika pirmie smaiļošanas un kanoe airēšanas paraugdemonstrējumi.
  • 1936. gada olimpiskajās spēlēs Berlīnē, tika iekļauta smaiļošana un kanoe airēšana — vīriešu distances. Tajās piedalījās airētāji no 20 valstīm un sacentās 9 distancēs.
  • 1948. gada olimpiskajās spēlēs tika iekļautas arī sieviešu distances. Tā kā bija noticis 2. Pasaules karš, tajās piedalījās tikai 17 valstu pārstāvji.
  • 1964. gadā Olimpiskā programma tika pilnībā pārveidota un uzlabota. 1976. gadā tika iekļautas distances K-1, K-2, C-1 500m un distanču skaits pieauga līdz 11.
  • Dažu valstu boikota dēļ, olimpiskajās spēlēs, kuras notika PSRS 1980. gadā, piedalījās tikai 23 valstis. Neskatoties uz boikotu, Maskavā notikušajās spēlēs, tika izmantoti automātiskie laivu turēšanas mehānismi.
  • 1984. gada olimpiskajās spēlēs Losandželosā piedalījās 27 valstis, gandrīz lielākā daļa Austrumu bloka valstu nepiedalījās. Vienīgās izmaiņas sacensību programmā bija K-4 sieviešu distances pievienošana.
  • Smaiļošanas un kanoe airēšanas sacensības veiksmīgi notika arī 1988. gadā Seulā, 1992. gadā Barselonā, 1996. gadā Atlantā, 2000. gadā Sidnejā un 2004. gadā Atēnās.
  • 2008. gada Olimpiskās spēles Pekinā bija 18. spēles, kurās ir iekļauta smaiļošana un kanoe airēšana.
  • 2012. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs pirmo reizi tiks iekļautas ar sieviešu kanoe sacensības.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]