Snuķaugļu lazda
| Snuķaugļu lazda Corylus cornuta Marshall |
||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Snuķaugļu lazda (Corylus cornuta) |
||||||||||||||||
|
||||||||||||||||
Snuķaugļu lazda (latīņu: Corylus cornuta) ir daudzgadīgs lazdu dzimtas krūms. Šīs lazdas savvaļā aug Ziemeļamerikā, no Kanādas dienvidiem līdz pat Džordžijai un Kalifornijai. Aug sausās vietās mežmalās un skrajos mežos. Krūmi sasniedz 4-8 m augstumu, stumbru diametrs līdz 10-25 cm. Miza pelēkbrūna, gluda. Lapas ovālas, 5-11 cm garas, 3-8 cm platas. Lapu apakšpuses klātas ar mīkstiem matiņiem. Kokveida lazdas zied agri pavasarī, pirms lapu plaukšanas. Vīrišķo ziedu spurdzes izveidojas jau iepriekšējā gada rudenī, parasti pa 2-3, zaru galos. Sievišķie ziedi ir maziņi, paslēpušies pumpuros, no kuriem uz āru izspraukušās vienīgi 1-3 mm garas, sarkanas drīksnas. Auglis — rieksts, ap 12 mm diametrā. Rieksti sakārtoti ķekaros. Riekstu apņem vīkals, kurš galā veido tādu kā 2-4 cm garu „snuķīti”. No šejienes arī lazdas nosaukums.
Eksistē divas snuķaugļu lazdu pasugas:
- Corylus cornuta var. cornuta — krūms līdz 4 m augsts. „Snuķītis” garāks par 3 cm.
- Corylus cornuta var. californica — krūms līdz 8 m augsts. „Snuķītis” īsāks, parasti mazāk par 3 cm.
Snuķaugļu lazdas Latvijā sastopamas dekoratīvos stādījumos. To rieksti ir ēdami. Ziemeļamerikā šīs lazdas izmanto mežu atjaunošanā.