Sociālais nodoklis
Vikipēdijas raksts
Sociālais nodoklis Latvijā bija obligāts maksājums valsts speciālajā sociālās apdrošināšanas budžetā, kas radīja sociāli apdrošinātās personas tiesības uz šādiem pakalpojumiem:[1]
- vecuma pensiju;
- invaliditātes pensiju;
- apgādnieka zaudējuma pensiju;
- slimības pabalstu;
- maternitātes pabalstu;
- maksājumiem bezdarba gadījumā;
- apbedīšanas pabalstu.
[izmainīt šo sadaļu] Terminoloģija
Meklējot informāciju par sociālo nodokli ir svarīgi nejaukt likumu par sociālo nodokli ar likumu par valsts sociālo apdrošināšanu, pirmais ir novecojis, to ir nomainījis otrais.[2] Piemēram, sociālā nodokļa definīcija šajā rakstā ir dota no novecojušā likuma par sociālo nodokli, jo likums par valsts sociālo apdrošināšanu piemin tikai obligātās iemaksas. Šķiet, ka arī angļu valodā šādu praksi sauc par social insurance, respektīvi, "sociālo apdrošināšanu" taču finansiālais pamats tai jebkurā gadījumā ir nodokļi.
[izmainīt šo sadaļu] Sociālā nodokļa likme
Saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu":[3]
- Obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 33,09 procenti, no kuriem 24,09 procentus maksā darba devējs un 9 procentus — darba ņēmējs.
- Obligāto iemaksu likmi obligāti sociāli apdrošināmajām personām un tās sadalījumu pa sociālās apdrošināšanas veidiem nākamajam gadam nosaka Ministru kabinets.
- Brīvprātīgo iemaksu likme ir Ministru kabineta noteiktā likme pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai.
