Sofija Lorena

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Sofija Lorēna)
Sofija Lorena
Sofija Lorena
Sofija Lorena 2009. gadā
Dzimusi 1934. gada 20. septembrī (89 gadi)
Valsts karogs: Itālija Roma, Itālija
Nodarbošanās aktrise
Darbības gadi 1950—pašlaik
Dzīvesbiedrs
  • Karlo Ponti
  • (1957–1962, laulība anulēta)
  • (1966–2007, līdz Ponti nāvei)

Sofija Lorena (Sophia Loren; dzimusi Sofija Villāni Šikolone (itāļu: Sofia Villani Scicolone) 1934. gada 20. septembrī Romā, Itālijā) ir itāļu aktrise.[1]

1962. gadā Lorena ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākā aktrise par lomu filmā "Divas sievietes" (La ciociara, 1960). Lorena kļuva par pirmo aktrisi, kas saņem balvu par lomu neangļu valodā. Aktrise saņēmusi apmēram 50 dažādas starptautiskas balvas, tai skaitā Amerikas Kinoakadēmijas balvu, Zelta globusa balvu, Grammy balvu un BAFTA kino balvu. Viņa filmējusies tādās filmās kā Houseboat (1958), El Cid (1961), "Vakar, šodien, rīt" (Ieri, oggi, domani, 1963), "Laulības itāļu gaumē" (Matrimonio all'italiana, 1964), Una giornata particolare (1977). Aktrise saņēmusi pozitīvas kritiķu atsauksmes par lomām filmās Courage (1986), "Vecie īgņas 2" (Grumpier Old Men, 1995), "Deviņi" (2009). 1994. gadā Lorena filmējās Roberta Altmena filmā Prêt-à-Porter, par ko viņu nominēja Zelta globusa balvai 1995. gadā. Tajā pašā gadā aktrise par mūža sasniegumiem saņēma Sesila de Milla balvu.

1999. gadā Amerikas Kinoinstitūts ierindoja Lorenu 21. vietā izcilāko sieviešu kārtas zvaigžņu sarakstā AFI 100 gadi... 100 zvaigznes.[2]

Pazīstamākās filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Stephen Gundle. Bellissima: feminine beauty and the idea of Italy. Yale University Press, 2007. 157. lpp. ISBN 0-300-12387-6.
  2. «America's Greatest Legends». Amerikas Kinoinstitūts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 16. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 24. jūlijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]