Sokrats

Vikipēdijas raksts

Šis raksts ir jāuzlabo, lai ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā.

Sokrats (469-399 p. m. ē.) bija Atēnu filozofs, Platona skolotājs.

Viņu interesēja cilvēks kā morāla būtne un morāles jautājumi vispār. Par centrālo Sokrata filozofiskajā domā kļuva tikumības problēma. Sokrats centās noskaidrot, kas ir tikumība kā tāda un kur sakņojas atsevišķi tikumi. Pēc filozofa domām, tikumības dziļākais avots ir visu sakārtojošais prāts jeb dievs. Viņš identificēja dievu un cilvēka dvēseli ar prātu. Sokrata vadmotīvs: "Izzini pats sevi." Viņš bija ētikas zinātnes pamatlicējs. Cilvēkam jātiecas pēc zināšanām, jo tikai tad viņš sapratīs labo un ļauno un rīkosies ētiski. "Es zinu, ka es neko nezinu", viņš teica, kaut gan Delfu orākuls viņu bija atzinis par gudrāko vīru. Daļēji šis Sokrata apgalvojums bija spēle: viņš mēdz ar saviem veiklajiem jautājumiem iedzīt strupceļā cilvēkus, kas sevi uzskatīja par gudriem, tādējādi piespiežot tos atzīt, ka patiesībā viņi daudz ko nezina.

Atēnu valstsvīriem Sokrata darbība nepatika, un, apsūdzot Sokratu bezdievībā un jaunatnes samaitāšanā, tādēļ viņš tika ieslodzīts cietumā. Zinādams, ka drīzumā mirs, saņēma no uzticamajiem draugiem velnarutku indi un noindējās. Par spīti tam, ka bija iespēja izbēgt, Sokrats nevēlējās atkāpties no saviem uzskatiem.

Izstrādā savu filosofijas patiesības atklāšanas metodi - maievtiku jeb vecmātes metodi.Viņš savu sarunas partneri noveda apmulsumā(aporijā), sākotnēji uzdod šķietami vienkāršus jautājumus, bet tad uzdodot galveno problēmu, izsita sarunas partneri no sliedēm un lika viņam saprast, ka nav nemaz tik viegli patiesību atklāt. Ja nelīdzēja tas, tas Sokrāts izmantoja ironiju. Viņš cildināja sava sarunas partnera prāta spējas un domas skaidrību līdz noveda pie pretrunām ar sevi. Sokrats par savu uzdevumu uzskatīja cīņu ar neziņu. No nezināšanas rodas visas nelaimes un netikumi. Dvēsele ir cilvēka būtība un cilvēka pienākums ir to kopt. Dvēseli var kopt iegūstot zināšanas. Arī tikumība rodama prāta skaidrībā. Visi cilvēki tiecas pēc labuma un laimes, bet nezin kā tos sasniegt. Pie patiesām zināšanām var nonākt tikai interesanta dialoga ceļā, attīrot prātu. Cilvēkam atbildes ir jāmeklē pašam sevī, nevis apkārtējā vidē.(racionālists). Sokrātam galvenais ir noskaidrot to būtisko, nemainīgo, kas slēpjas mainīgās cilvēku savstarpējo attiecību pasaules. Sokrāts atšķirībā no pārējiem sofistiem neņem samaksu par savu darbu, runā vienkārši un skaidri, un ir objektīvists. Viņu interesē, nevis, kas ir labs katram, bet kas ir labais vispaār.