Solons

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Solons

Solons (638-558 pr.Kr.) - Atēnu valstsvīrs, likumdevējs un dzejnieks. Solons bija cēlies no aristokrātiskas ģimenes, savas dzīves sākuma posmā viņš bija veiksmīgs tirgotājs. Jau no jaunības dienām viņš izcēlās ar gudrību un asu prātu. Atēnām 7.gs. pr.Kr. beigās nonākot ekonomiskās un politiskās grūtībās, viņš tika ievēlēts par galveno miertiesnesi. Tas deva viņam iespēju īstenot plašas, demokrātiskas reformas, kuras viņš uzsāka izstrādājot jaunu likumdošanu.

Solona reformas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vispirms Solons panāca, ka tiek ieviesti rakstīti likumi un tikai šādiem likumiem ir juridisks spēks. Viena no progresīvākajām jauno likumu izmaiņām bija aizliegums aizņemties naudu par nodrošinājumu izmantojot cilvēku — pašu kredīta ņēmēju vai kādu citu personu. Līdz ar to vairs nebija iespējams parādnieku nodot verdzībā, ja tas nespēja atmaksāt parādu. Solons panāca arī, ka tika atcelti vecie parādi un saistības. Viņš aicināja tos zemniekus, kas nespēja ar lauksaimniecību nodrošināt sev iztiku, meklēt citus nodarbošanās veidus. Tādējādi tika stimulēta amatniecības un tirdzniecības attīstība.

Sevišķi sarežģītas Atēnās bija reformas, kas bija saistītas ar pārmaiņām īpašuma tiesībās uz zemi un lauksaimniecībā kā nodarbošanās veidā. Galvenais lauksaimniecības produkts Atēnās bija olīvu eļļa, bet olīvu plantācijām bija ļoti liela vērtība — relatīvi daudz lielāka, nekā mūsdienās. Tas saistīts ar to, ka Senajā Grieķijā olīvu eļļu izmantoja ne tikai pārtikā, bet arī eļļas lampās apgaismei dzīvojamās un sabiedriskās telpās, pilsētas ielās. Taču lai tikko iestādīts olīvu koks sāktu dot pirmo ražu, paiet apmēram 16 gadi un apmēram 40 gadi līdz tas sasniedz savu maksimālo produktivitāti. Tādēļ olīvu audzēšana ir ļoti darbietilpīga un daudzus gadus šis darbs nedod nekādus ienākumus. Līdz ar to īpašuma pārdale Solona reformu rezultātā dažiem deva augļus, kurus tie nebija audzējuši, citiem — vērtības zaudēšanu, kuru tie uzskatīja par savējo.

Neskatoties uz šo pretrunu, šie jaunievedumi pavēra ceļu arī citām ekonomiskām un sociālām reformām. Tā, Atēnās notika būtiska varas pārdale. Aristokrātu vara tika pārdalīta četriem slāņiem, kuriem piederēja īpašums. Īpašnieku sadalīšana slāņos tika veikta saskaņā ar to ienākumiem no īpašumiem. Lai gan populārs ir teiciens, ka Solons atnesa Grieķijai demokrātiju, minētie demokrātijas principi vēl bija ļoti tālu no mūsdienu demokrātijas izpratnes. Vēl jo vairāk tādēļ, ka Solona likumi nekādas tiesības neparedzēja divām lielām Atēnu iedzīvotāju grupām - vergiem un sievietēm.

Solona reformu nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Solona likumi no visas iepriekšējās vēstures viedokļa kopumā bija inovatīvi — tas bija viens no pirmajiem lielākajiem soļiem daudz efektīvākas un progresēt spējīgākas demokrātiskas Eiropas sabiedrības attīstības virzienā - tika likvidēts aristokrātu varas monopols, kurš pieļāva vieglu tirānijas izveidošanās iespējamību. Jāatzīmē gan, ka Solona veiktās reformas neradīja ideālu sabiedrību. Tā, aristokrāti nebija mierā ar to, ka viņiem atņemta liela daļa agrāko privilēģiju. Savukārt pārējiem slāņiem šķita, ka viņiem ticis piešķirts pārāk maz privilēģiju. Tas radīja potenciāli jaunu sociālo konfliktu iespējamību. Arī pašam Solonam viņa veiktās reformas nenāca par labu. Tā kā neviens no jaunizveidotajiem iedzīvotāju slāņiem nebija pilnībā apmierināts ar viņa darbību, viņam uz ilgu laiku nācās pamest aktīvu politisko darbību un pat atstāt Atēnas.

Solons tiek uzskatīts arī par pirmo plašu popularitāti ieguvušu Atēnu dzejnieku. Līdz ar to viņa ieguldījums Grieķijas un Eiropas kultūras attīstībā ir ne mazāk nozīmīgs, kā uz likumiem balstītas sabiedrības veidošanā un demokrātijas veicināšanā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]