Somu valoda

Vikipēdijas lapa
Somu valoda
suomen kieli 
Izruna: IPA: [ˈsu͡o.mi]
Valodu lieto: Valsts karogs: Somija Somijā
Valsts karogs: Zviedrija Zviedrijā
Valsts karogs: Igaunija Igaunijā
Valsts karogs: Norvēģija Norvēģijā (Finnmarkā)
Valsts karogs: Krievija Krievijā (Karēlijā
Reģions: Ziemeļeiropa
Pratēju skaits: ~5,23 miljoni[1]
Valodu saime: Urāliešu
 Somugru
  Somu-permiešu
   Somu-sāmu
    Baltijas somu
     Somu valoda 
Rakstība: Latīņu alfabēts (somu ortogrāfija) 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Karogs: Somija Somija
Karogs: Eiropas Savienība Eiropas Savienība

Minoritātes valoda:
Karogs: Zviedrija Zviedrija (somu un menkieli)
Karogs: Norvēģija Norvēģija (kvenu valoda)

Regulators: Somijas valodu izpētes institūta Valodas plānošanas nodaļa
Valodas kodi
ISO 639-1: fi
ISO 639-2: fin
ISO 639-3: fin 

Tumši zilā krāsā — valodai ir oficiālas valodas statuss
Zaļā krāsā — lieto ievērojama iedzīvotāju daļa

Somu valoda (suomen kieli) ir Urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda. Tā ir Baltijas jūras valodu grupas valoda, viena no divām Somijas valsts valodām (līdzās zviedru valodai). Tā ir arī viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Rakstības pamatā latīņu alfabēts. Somu valodu prot aptuveni 5,23 miljoni cilvēku.[1] Zviedrijā, kur to ikdienā lieto aptuveni 200 tūkstoši cilvēku,[1] somu valoda ir atzīta par minoritātes valodu. Nelielas somvalodīgo kopienas dzīvo Norvēģijas ziemeļos Finnmarkā, Krievijas federālajā subjektā Karēlijas Republikā un Igaunijā.

Pirmais zināmais teksts, kas publicēts somu valodā, ir garīdznieka, Jaunās derības tulkotāja somiski Mikaela Agrikolas 1543. gadā tulkotā un publicētā ābece "Abckiria".

Dialekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Somu valodas dialektu karte

Somu valodas dialekti ir sadalīti divās grupās — rietumu un austrumu.[2] Ārpus Somijas runāto dialektu klasifikācija ir politiski jutīgs jautājums, kas ir bijis strīdīgs kopš Somijas neatkarības iegūšanas 1917. gadā. Tas īpaši attiecas uz karēļu valodu Krievijā un meänkieli Zviedrijā, kuru runātājus bieži uzskata par apspiestām minoritātēm. Karēliešu valoda ir pietiekami atšķirīga no standarta somu valodas, lai tai būtu sava ortogrāfija. Meänkieli ir ziemeļu dialekts, kas gandrīz pilnībā saprotams jebkura cita somu dialekta runātājiem, kas Zviedrijā ieguva oficiālās minoritātes valodas statusu vēsturisku un politisku iemeslu dēļ, lai gan arī somu valoda ir oficiālā mazākumtautību valoda Zviedrijā. 1980. gados meänkieli valodā tika pārtulkoti daudzi teksti, grāmatas un Bībele, un tā turpina attīstīties jau kā atsevišķa valoda.[3]

Somu alfabēts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Somu alfabētā ir 29 burti.

Somu alfabēts
A B C D E F G H I J
K L M N O P Q R S T
U V W X Y Z Å Ä Ö

Burti B, C, G, F, Q, W, X, Z un Å ir sastopami tikai personvārdos un vārdos, kuru cilme ir meklējama citās valodās.[4]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «Finnish language» (angliski). Ethnologue. Skatīts: 2011-08-10.[novecojusi saite]
  2. «Wayback Machine». web.archive.org. 2007-09-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-09-27. Skatīts: 2023-04-29.
  3. «Raamattu käännetään meänkielelle – "Silloin kieli on enemmän olemassa"». Yle Uutiset (somu). 2016-01-26. Skatīts: 2023-04-29.
  4. «Finnish language, alphabet and pronunciation» (angliski). www.omniglot.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-09-26. Skatīts: 2012-03-06.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]