Spiediens

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Spiediens ir perpendikulārais spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību. SI spiedienu mēra ņūtonos uz kvadrātmetru, jeb paskālos. 1 Pa = 1N/m2. Parasti spiedienu mēra arī atmosfērās, kas ir apmēram Zemes atmosfēras spiediens jūras līmenī, un ir 101325 Pa. Plaši lieto arī citas spiediena mērvienības.

Mērvienības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • bārs (bar) - 100000 Pa
  • tehniskā atmosfēra (at) - 1 kg/cm2 - 98066 Pa
  • fizikālā atmosfēra (atm) - 101325 Pa (parasti ar atmosfēru saprot šo)
  • tors (dzīvsudraba staba milimetrs) (mm Hg) - 133,322 Pa - lieto gaisa spiediena mērīšanai meteoroloģijā
  • mārciņa uz kvadrātcollu (psi)(pound/square inch) - 6894,76 Pa - lieto ASV un citur, kur attālumu mēra collās, un masu — mārciņās.

Spiedienu var mērīt attiecībā pret spiedienu, kas atbilst absolūtam vakuumam, vai arī no līmeņa, kas atbilst atmosfēras spiedienam. Mērot pret vakuumu iegūst absolūto spiedienu. Mērot spiedienu virs 1 atmosfēras, iegūst virsspiedienu. Spiedienu mēra ar manometriem. Manometri parasti rāda virsspiedienu.

Parciālspiediens[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gāzu maisījumos, kādas noteiktas komponentes daudzumu dažreiz izsaka kā parciālo spiedienu. Tas ir gāzes moldaļas reizinājums ar kopējo gāzu maisījuma spiedienu. Šis lielums ir ekvivalents koncentrācijai šķidros šķīdumos.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]