Spilves lidosta

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Spilves lidosta

Spilves lidostas ēka.JPG
IATA: nav – ICAO: EVRS
Pamatinformācija
Lidostas tips Treniņu
Atrašanās vieta Rīga, Latvija
Augstums vjl 5 ft / 1.6 m
Koordinātas 56°59′28″N 024°4′30″E / 56.99111, 24.075
Skrejceļi
Virziens Garums (m) Virsma
14/32 1650 Asfalts
Statistika
Pasažieri 4149 (1937)

Spilves lidosta, agrākie nosaukumi - Spilves gaisa osta vai Rīgas gaisa osta (1928-1940), vēlāk Rīgas Centrālā lidosta, bija Rīgas galvenā lidosta līdz lidostas "Rīga" atklāšanai 1975. gadā.

Satura rādītājs

Vēsture [izmainīt šo sadaļu]

Lidostas izbūve [izmainīt šo sadaļu]

Spilves pļavas tika izmantotas kara aviācijas vajadzībām jau Pirmā Pasaules kara laikā. 1922. gadā bumbu sabojātā lidlauka atjaunošanu veica Latvijas Republikas Aviācijas divizions Jāzepa Baško vadībā[1]. Drīz pēc tam Spilvē 51 hektāru lielā teritorijā pie Rīgas - Bolderājas dzelzceļa atzara un šosejas iekārtoja arī civilo lidostu, kuru no Rīgas pilsētas nomāja Latvijas Pasta un telegrāfa departaments. Lidostā atradās Latvijas Kara ministrijas angāri, Aizsargu aviācijas angārs un civilie angāri Rīgas—Liepājas lidmašīnu un privāto lidmašīnu novietošanai. Gaisa ostā 1938. gadā pēc arhitekta Dāvida Zariņa projekta uzcēla jaunu stacijas ēku ar pasažieru uzgaidāmām telpām un restorānu, pastu, muitu, policiju, komandantūru un meteoroloģisko staciju. Lidmašīnu ģeogrāfisko pozīciju noteikšanai gaisā kalpoja "Telefunken" sistēmas goniometriskā stacija. 1930.gadā Satiksmes ministrijas Gaisa satiksmes daļa sāka reģistrēt Latvijas civilās lidmašīnas un Latvijas lidmašīnām piešķīra pazīšanas zīmi YL.

Starptautiskā lidosta (1928-1940) [izmainīt šo sadaļu]

Vācijas-PSRS aviokompānijas "Deruluft" reklāma 1933. gadā.
"Deruluft" lidojumu shēma 1934. gadā.
Zviedrijas "A.B.A." un PSRS "Aeroflot" aviokompānijas reklāma 1939. gadā.

1928. gadā Spilves lidostu iekļāva Vācijas—PSRS gaisa satiksmes sabiedrības "Deruluft" tīklā un līdz ar to šeit nosēdās lidmašīnas, kas uzturēja gaisa satiksmi no Berlīnes uz Maskavu (līdz 1931. gadam), Tallinu un Ļeņingradu (līdz 1936. gadam). Pēc "Deruluft" likvidācijas 1936. gadā Berlīnes - Rīgas - Tallinas - Helsinku gaisa satiksmes līniju pārņēma Vācijas valsts aviokompānija "Lufthansa", kas izmantoja 18-vietīgas lidmašīnas. 1932. gada 17. augustā Polijas aviokompānija "LOT" ar 8-vietīgām lidmašīnām atklāja lidojumus transkontinentālajā gaisa satiksmes līnijā Helsinki — Tallina — Rīga — Viļņa - Varšava — Ļvova - Bukareste — Sofija - Saloniki - Atēnas, ar pagarinājumu līdz Palestīnai. Lidojumi notika trīs reizes nedēļā [2]. Zviedru aviosabiedrība "Aerotransport" (vēlāk "A.B.A.") ar 12-vietīgām lidmašīnām un padomju "Aeroflot" ar 10-vietīgām, 16-vietīgām un 20-vietīgām lidmašīnām no 1937. gada 1. jūnija veica lidojumus maršrutā Stokholma—Rīga—Maskava. 1937. gada 15. jūnijā atklāja gaisa satiksmes līniju Rīga - Liepāja, kuru apkalpoja pirmā latviešu aviosabiedrība "Valsts gaisa satiksme" ar divām 7-vietīgām lidmašīnām. Sākot no 1938. gada gaisa satiksme notika visu gadu. Līdz 1939. gadam ticis plānots atklāt gaisa satiksmes līnijas Rīga - Ventspils - Liepāja un Rīga - Krustpils - Daugavpils, kas tomēr netika realizēta [3]. Spilves lidosta strauji attīstījās - ja 1936. gadā tika reģistrēti caurmērā 40 - 50 pasažieru dienā, tad 1938. gadā jau 100 pasažieru dienā (ieskaitot tranzīta pasažierus).


Statistika [izmainīt šo sadaļu]

Rīgas gaisa ostas apgrozība (neskaitot tranzītu)[4]
Gads Pasažieri Pasts, kg Preces, kg
1928 267 1999 2080
1929 355 1479 1946
1930 402 2901 3221
1931 387 5707 10881
1932 644 1743 1306
1933 1561 1667 1507
1934 2805 3777 2613
1935 3734 2958 3523
1936 3800 2562 2823
1937 4149 4332 4884

Lidojumi no Spilves lidostas (1922-1944) [izmainīt šo sadaļu]

Aviokompānija Lidojumu periods Lidmašīnas Gaisa satiksmes līnijas
Aeronaut 1922. Sablatnig Tallina
AS Latvijas Gaisa satiksme kopā ar Skandinaviens Luftrouter 1923.-1925. Sablatnig, Junkers F-13 Klaipēda-Kēnigsberga-Danciga-Berlīne, Tallina-Helsinki
Deruluft 1927./1928.-1931. Dornier Merkur, Junkers F-13, Junkers W-33 Smoļenska-Maskava,
Kēnigsberga-Danciga-Berlīne
Deruluft 1928.-1936. Junkers F-13, Junkers W-33 Tallina-Ļeņingrada ar savienojumu Tallina-Helsinki-Stokholma
LOT 1932.-1939. Fokker Monoplane, Lockheed Electra, Lockheed Super Electra Tallina-Helsinki,
Viļņa-Varšava ar savienojumu Varšava-Bukareste-Atēnas
Lufthansa 1936.-1939.; 1941.-1944. Junkers Ju-52 Kauņa-Kēnigsberga-Berlīne,
Tallina-Helsinki
Aerotransport (A.B.A.) un Aeroflot 1937.-1940. Douglas DC-3 Stokholma,
Veļikije Luki-Maskava
Valsts gaisa satiksme 1937.-1940. De Havilland DH-89 Dragon Rapide Liepāja

Otrā Pasaules kara laikā [izmainīt šo sadaļu]

Latvijas okupācijas laikā 1940. gada 17. jūnijā 12.00 Spilves lidlauka ieņemšanā piedalījās 6 tanki, bet 18. jūnijā Spilves lidlaukā nosēdās PSRS Gaisa karaspēka lidmašīnas. 1940. gadā tika atjaunoti pasažieru reisi uz Tallinu, Ļeņingradu, Maskavu. Lidojumiem izmantoja vācu lidmašīnu Junkers Ju-52 un padomju lidmašīnas P-2, Po-2 [5]. Jau pirmajā dienā pēc uzbrukuma PSRS 1941. gada 22. jūnijā Vācijas kara aviācija bombardēja Spilves aerodromu. Lidostas angāri tika nopostīti, vēlāk lidosta rekonstruēta vācu kara aviācijas vajadzībām, kas 1941.-1944. gadā Spilves gaisa ostu izmantoja kā militāru lidostu. 1941. gada 27. oktobrī "Lufthansa" atsāka arī civilos lidojumus uz Rīgu un Helsinkiem[6]. 1944. gada 11. oktobrī Spilves aerodroms tika atkārtoti nopostīts.

PSRS vietējā lidosta [izmainīt šo sadaļu]

1954. gadā pabeigtā Rīgas Centrālās lidostas ēka.

Pēc Otrā Pasaules kara civilo aviāciju Latvijā regulēja civilās aviācijas pārvalde, kas atradās PSRS Civilās aviācijas ministrijas pakļautībā. Kā pirmos atjaunoja lidojumus uz Maskavu, Tallinu, Kauņu, Liepāju un Daugavpili. Vēlāk Rīgas Centrālā lidosta kļuva par Vissavienības nozīmes lidostu. Pasažieru pārvadājumus no Rīgas veica ne vien no Spilves, bet arī no Rumbulas lidostas. Lidojumiem lika izmantotas lidmašīnas Li-2, no 1959. gada Jak-12, An-2, Il-14[5]. 1954. gada maijā tika pabeigta jaunas Rīgas Centrālās lidostas ēka padomju neoklasicisma stilā (arhitekts S.Vorobjevs). Līdz 1975. gadam lidosta Spilve bija viena no lielākajām PSRS rietumu daļas lidostām, vienlacīgi uzņemot pāri par 50 lidmašīnām. Pēc lidostas "Rīga" izbūves Spilves lidosta zaudēja savu nozīmi un līdz 1986. gadam tika izmantota vienīgi vietējiem lidojumiem. Līdz pat 1980. gadu beigām lidostu mācību vajadzībām izmantoja Rīgas Civilās aviācijas institūta studenti.

Pēc neatkarības atgūšanas [izmainīt šo sadaļu]

Aviācijas centrs "Spilve" 1990. gados tika izmantota kā privāto lidojumu un izpletņlēcēju treniņu lidosta. 2001. gadā lidostas ēku izmantoja Latvijas Jaunā teātra institūta izrādei "Izslāpušie putni" un festivāla "Homo novus" noslēguma pasākumam. Rīgas Domes īpašuma departaments 2002.gadā Spilves lidostas ēku uz 25 gadiem iznomāja SIA "Baltijas projektu birojs". Dažādie bijušās lidostas izmantošanas plāni nav realizēti un arhitektoniski interesantā lidostas termināla ēka atrodas kritiskā stāvoklī[7].

Attēlu galerija [izmainīt šo sadaļu]

  • Spilves lidosta ap 1930. gadu

  • Spilves lidostas fasāde

  • Sienas gleznojuma daļa Spilves lidostas ēkā

  • Lustra Spilves lidostā

  • Spilves lidostas iekštelpas (2. stāvs)

Skatīt arī [izmainīt šo sadaļu]

Piezīmes un atsauces [izmainīt šo sadaļu]

  1. ↑ Par Jāzepu Baško virtuālajā enciklopēdijā "Latvijas ļaudis"
  2. ↑ "Jau 75 gadus tiek veikti lidojumi starp Poliju un Baltijas valstīm", LOT, 2007.
  3. ↑ Diplomdarbs "Aviācijas attīstība Latvijā"
  4. ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca XVIII. sējums, 35872-77 sleja; Rīga 1938.-1939.
  5. ↑ 5,0 5,1 Rīga: enciklopēdija (galv. redaktors P. Jērāns). Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. gads.
  6. ↑ 50 gadu vācu Lufthanzai
  7. ↑ "Spilvē, iespējams, atkal būs lidosta", Diena, 2006.

Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]

Saturs iegūts no "http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Spilves_lidosta&oldid=1969698"