Špics

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Spitz)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Špics
Sibīrijas haskijs
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Dzimta Suņu dzimta (Canidae)
Ģints Suņi (Canis)
Suga Pelēkais vilks (Canis lupus)
Pasuga Suns (Canis lupus familiaris)

Špics (vācu: Spitze) ir suņu tips, kurš sadalās daudzās šķirnēs. Raksturīgās pazīmes ir biezs, gaišs kažoks, ļoti bieži balts, stāvas, smailas ausis un smails purns. Aste parasti ir pacelta uz augšu un sagriezta ritenī. Špica tipa suņi ir piemēroti aukstam klimatam, tiem ir mitrumizturīgi kažoki, ar ļoti biezu pavilnu. Mazās ausis ir piemērotas tam, lai neapsaltu, ķepu apakšas špiciem apaug ar biezu vilnu, kas sargā ķepas no ledus un sniega[1].

Špica tipa suņiem ir saglabājies savvaļas dzīvnieka raksturs, tie ir neatkarīgi, aizdomīgi, tie var būt agresīvi pret nepazīstamiem cilvēkiem vai dzīvniekiem, tādēļ to audzināšanā ir jāiegulda liels darbs. Piemēram, Karēlijas lāčusuni ir gandrīz neiespējami izaudzināt par sabiedrisku suni. Tajā pašā laikā ir špicveidīgie suņi, kas ir ļoti draudzīgi un sabiedriski, līdz ar to pilnīgi nepiemēroti sargāšanai, piemēram, Sibīrijas haskijs.

Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par špicu izcelsmi nav daudz faktu, bet lielākā daļa špicu ir veidojušies Arktiskajos reģionos. Lai arī ārēji špics ir diezgan līdzīgs pelēkajam vilkam, arheloģiski nav atrastas nekādas liecības par vilka un špica tiešu saistību. 5000 gadus veci fosīlie špica kauli liecina par to, ka špics ir bijis sakrustojies ar vilku. DNS pētījumi ir apliecinājuši, ka ģenētiski špici ir vistuvākie radinieki pelēkajam vilkam, tādēļ zinātnieki ir izvirzījuši hipotēzi, ka špici ir visvecākais suņu tips.

Vēl nesenā pagātnē, lai iegūtu vilkam līdzīgus suņus, špica tipa suņi tika krustoti ar vilkiem, tādā veidā ir radusies Aļaskas malamuta šķirne.

Pirms 3000 gadiem špica tipa suņi sāka migrēt no Arktikas uz Eiropu, Ziemeļameriku, Āziju un arī uz Āfriku. Šveicē ir atrasti seni špica tipa suņa kauli, kas ir 2000 gadus veci, neviens nešaubās, ka šie suņi ir bijuši priekšteči vācu špicam un shiperkem. Špicveidīgi suņi ir atrodami Sibīrijā un Mongolijā, vairāku gadsimtu laikā tie sasniedza arī Ķīnu un Japānu. Šie Āzijas senie špici kļuva par senčiem čau čau un akita suņiem.

Pielietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Špica tipa suņi ir selekcionēti trīs dažādiem nolūkiem: medībām, ganīšanai un nartu vilkšanai. Lielākās šķirnes parasti ir domātas medībām, piemēram, Karēlijas lāčusuns vai norvēģu melnais aļņusuns, abi ir domāti lielu dzīvnieku medībām: lāčiem un aļņiem. Mazākas šķirnes kā somu špics un lundehunds ir paredzēti putnu un mazāku dzīvnieku medībām.

Vislielākās šķirnesKanādas eskimosu suns un Grenlandes suns bija paredzētas, lai vilktu nartas. Lielo šķirņu suņus šim nolūkam lietoja līdz 19. gadsimtam. Pamazām cilvēki sāka saprast, ka suņa izmērs nav noteicošs ilgstošai izturībai, tādēļ Sibīrijas haskiji, kas bija daudz mazāki un barības ziņā ekonomiskāki, ieņēma lielo suņu vietu kamanās gan Kanādā, gan Aļaskā. Skandināvijas ziemeļos sāmi kā kamanu suņus lietoja somu Lapzemes suņus

Špicu glītais izskats, tā biezais, mīkstais, bet tajā pašā laikā stingrais kažoks, ritenī rotaļīgi sagrieztā aste ir mudinājusi cilvēkus selekcionēt dekoratīvos špicus, piemēram, amerikāņu eskimosu špics, Aļaskas klikai špics, vācu špics, Pomerānijas špics un papillons.

Špica tipa suņi var tikt iedalīti dažādās klasēs, kā dekoratīvie suņi, ganusuņi, kamanu suņi vai medību suņi.

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akita Akita inu.jpeg
Aļaskas haskijs Goose-Alaskan Husky.jpg
Aļaskas klikai špics Standard Alaskan Klee Kai.jpg
Aļaskas malamuts Alaskan Malamute 600.jpg
Amerikas akita American akita.jpg
Amerikāņu eskimosu suns American Eskimo Dog.jpg
Austrumsibīrijas laika East Siberian Laika.jpg
Čau čau Chowchow.jpg
Eirāzietis Eurasier liegend.jpg
Grenlandes suns Greenland Dog.jpg
Hokaidietis Ainu-Dog.jpg
Indijas špics Indian spitz.jpg
Īslandes ganusuns Ulfur.jpg
Itāļu špics Volpino04.jpg
Japāņu špics Wikidinky.jpg
Kajs Kai.jpg
Kanaanas suns Canaan Dog.jpg
Kanādas eskimosu suns Canadian Inuit Dog.jpg
Karēlijas laika
Karēlijas lāčusuns Karelian Beardog.gif
Kintamans Kintamani dog black02.jpg
Kisju Kishu.jpg
Korejas džindo suns Korean Jindo Dog.jpg
Labradoras haskijs
Lapzemes ganusuns Lapskvallhund.jpg
Lundehunds Lundehund-2003.jpg
Makenzijas riverhaskijs MackenzieRiverHusky.jpg
Norbotenas špics Nordic Spitz.jpg
Norvēģu buhunds Norwegian Buhund 600.jpg
Norvēģu melnais aļņusuns
Norvēģu pelēkais aļņusuns Norwegian Elkhound.jpg
Papillons Dog1515.jpg
Pomerānijas špics Pomeranian 600.jpg
Pungsans
Rietumkrievijas laika
Rietumsibīrijas laika West Siberian Laika.jpg
Sahalīnas haskijs
Samojeds Samoyed 600.jpg
Shiperke Schipperke gismo 12.jpg
Sepalas Sibīrijas kamanu suns Seppala Siberian Sleddog.jpg
Sibīrijas haskijs Siberian-husky.jpg
Somu Lapzemes suns Finnish Lapphund Glenchess Revontuli.jpg
Somu špics Finnish Spitz 600.jpg
Šiba Shiba Inu 600.jpg
Šikoku (suns) Shikoku dog.jpg
Vācu špics Spitz.jpg
Vilku špics Keeshond2.jpg
Ziemeļu inuitu suns
Zviedru aļņusuns Jämthund.jpg
Zviedru Lapzemes suns Svensk lapphund.JPG
Zviedru valhunds SwedishVallhundAgility wb.jpg
Tai suns

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]