Spruktu baznīca

Vikipēdijas lapa
Spruktu Svētā Antona Romas katoļu baznīca
Spruktu katoļu baznīca
Spruktu baznīca (Latvija)
Spruktu baznīca
Spruktu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Augšdaugavas novads Naujenes pagasts, Sprukti
Koordinātas 55°55′21″N 26°52′25″E / 55.92250°N 26.87361°E / 55.92250; 26.87361Koordinātas: 55°55′21″N 26°52′25″E / 55.92250°N 26.87361°E / 55.92250; 26.87361
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1938
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Pāvels Raciņš
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens R
Celtniecības sākums 1933
Celtniecības beigas 1938
Specifikācija
Garums 28 m
Platums 16 m
Būvmateriāli betona ķieģeļi

Spruktu Svētā Antona Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Augšdaugavas novada Naujenes pagasta Spruktu ciemā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā kapela Spruktos bija būvēta 1785 gadā, tā bija koka celtne, kas 1866. gadā bija jau nolietota. Pašreizējo dievnamu sāka celt 1933. gadā, nodibinoties Spruktu draudzei. Pirmais Spruktu prāvests bija Vaclavs Kozlovskis, kurš, iepriekš būdams būvtehniķis, izveidoja dievnama celtniecības plānu un vadīja celtniecības darbus. 1933. gada 10. septembrī Krāslavas baznīcas dekāns Jāzeps Kisielis iesvētīja baznīcas pamatus. Šajā gadā tika uzcelta arī plebānija, kurā tika izveidota pagaidu kapela. 1935. gadā baznīca bija gatava, trūka tikai torņu un dekāns Kisielis to iesvētīja, veltot Svētā Antona godam. Šajā gadā prāvestu Kozlovski nomainīja prāvests Vladislavs Litaunieks, kura darbības laikā tika uzcelti dievnama torņi. 1938. gadā par prāvestu kļuva Staņislavs Kokins, kura darbības laikā dievnama celtniecība tika pilnībā pabeigta.[2]

Eksterjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīca celta no lieliem betona ķieģeļiem, tai ir skārda jumts. Ēka ir neapmesta, 28 metrus gara, 16 metrus plata un 12 metrus augsta ar diviem torņiem, kuros ir iekārti zvani. Ieejas durvis ir no gala, sāniem un sakristejas. Dievnamu ieskauj dārzs, kuru noslēdz koka latu žogs ar cementa stabiņiem.

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dievnams ir triju navu celtne ar cementa flīžu grīdu un koka griestiem, kas ir velvē veidoti un apmesti. Sienas apmestas un krāsotas. No ieejas pa labi atrodas niša Ziemassvētku un Lieldienu dievkalpojumiem. Presbitērija abās pusēs atrodas sakristejas. Sānu navas šauras. Kora telpās atrodas sens harmonijs, ērģeļu nav.

Dievnamā ir trīs altāri. Galvenajā jeb centrālajā altārī atrodas Svētā Antona glezna, kas tika atvesta no Izvaltas baznīcas. Kreisās puses altārī ir niša ar lielu Jaunavas Marijas skulptūru, kas arī tika pārvesta no Izvaltas , bet labajā — Jēzus Sirds glezna, ko gleznojusi māksliniece Jadviga Žilvinska. Dievnamam ir četri procesijas karogi.[3]

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Pāvels Raciņš.[1] Draudze pastāv no 1933. gada, to izveidoja, atdalot teritorijas no Jezupovas un Izvoltas draudzēm. Draudzei ir trīs kapsētas — Spruktu, Rudānu (Rudeņu) un Markovas kapsēta.

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki un atlaidas ir Svētā Antona diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas svētki, Vissvētākās Jaunavas Marijas diena un apustuļa Svētā Jāņa diena.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Rēzeknes-Aglonas diecēze Arhivēts 2012. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
  2. Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1997.427.lpp.
  3. Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 201.-202.lpp

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]