Sputnik-2

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sputnik-2
Спутник-2
Otrais Zemes mākslīgais pavadonis
Otrais Zemes mākslīgais pavadonis
KA veids bioloģiskais un Zemes zinātņu
Organizācija: PSRS aizsardzības rūpniecības ministrija Karogs: Padomju Savienība PSRS
Izgatavotāji OKB-1 Karogs: Padomju Savienība PSRS
Starta datums 03.11.1957.
Starta vieta Tjuratama Karogs: Padomju Savienība PSRS
Nesējraķete R-7 Karogs: Padomju Savienība PSRS
Beigu datums 04.01.1958.
Lidojuma ilgums 162 dienas
NSSDC ID 1957-002A
Masa 508,3 kg
Orbītas elementi
Centr. ķermenis Zeme
Ekscentricitāte 0,098921
Slīpums 65,33°
Periods 103,7 min
Apogejs 1660 km
Perigejs 212 km
Apriņķojumi ~2000
Iepriekšējais Nākamais
Sputnik-1 Sputnik-3

Otrais Zemes mākslīgais pavadonis jeb Sputnik-2 (no krievu: спутник "pavadonis") jeb PS-2 (no Prosteišij SputnikПростейший Спутник-2 "vienkāršākais pavadonis") bija otrais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP), kuru PSRS ievadīja ģeocentriskā orbītā. Tas bija pirmais pavadonis ar dzīvu būtni — suni Laika. Suņa atgriešanās uz Zemi nebija paredzēta, tas gāja bojā, kosmiskajam aparātam pārkarstot.

Galvenie uzdevumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bez pirmā Zemes pavadoņa uzdevumiem otrā mērķi bija:

  • pārbaudīt iespēju dzīvai būtnei ilgstošāk uzturēties bezsvara stāvoklī;
  • noteikt atmosfēras spektrālos raksturlielumus orbītas augstumā[1].

Priekšvēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1957. gada 4. oktobrī tika palaists pirmais ZMP, kas pasaulē radīja lielu pārsteigumu. Pēc šī starta PSKP CK pirmais sekretārs Ņikita Hruščovs uzaicināja raķešu galveno konstruktoru Sergeju Koroļovu pie sevis, un sarunas rezultātā tika nolemts palaist nākamo pavadoni uz Oktobra revolūcijas 40. gadadienu[2]. 12. oktobrī tika pieņemts valdības lēmums par otrā pavadoņa palaišanu.

Pavadoņa sagatavošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otrais ZMP tika izveidots rekordīsā laikā — 22 dienās. Tā kā jaunu pavadoni izgatavot mēneša laikā nebija iespējams, tad par pamatu tika ņemts pavadoņa PS (Sputnik-1) korpuss un hermētiskā dzīvnieku kabīne no R-2A raķešu programmas. Tie tika piestiprināti pie raķetes otras pakāpes, un nebija atdalāmi lidojuma laikā. Pirmā pavadoņa otrās pakāpes ilgais lidojums pieradīja, ka aparatūru var arī neatvienot no raķetes pēc ieiešanas orbītā, lai vienkāršotu konstrukciju.

1957. gada 19. oktobrī uz starta vietu tika nogādāta nesējraķete. Pavadonis ieradās pa daļām. Raķetes un pavadoņa samontēšana notika bez aizķeršanās. 22. oktobrī sākās gatavošanās startam.

Lidojuma gaita[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sputņik-2 tika palaists no Tjuratamas, PSRS 1957. gada 3. novembrī ar modificētu starpkontinentālo ballistisko raķeti R-7.

Pavadoņa uzbūve[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raķetes otras pakāpes augšgalā tika novietots rāmis, pie kura tika stiprināta zinātniskā aparatūra. Hermētiskā dzīvnieku kabīne tika ievietota raķetes pārejas nodalījumā. Aparatūras lodveida konteiners atradās rāmja vidū.

Bez tam pavadonī tika iekļauti instrumenti Saules rentgena un ultravioletā starojuma izpētei (SP-65), kosmiskā starojuma intensitātes mērīšanai.

Rāmi ar aparatūru aptvēra konusveida raķetes priekšgals, kura nomešana notika ar atsperveida mehānismu. Rāmis ar aparatūru no raķešpakāpes nebija atdalāms, tie visi kopā veidoja pavadoni. Pavadoņa telemetrijas noraidīšanai tika izmantota 2. pakāpes telemetriskā aparatūra Tral-C, veicot tās automātisko pārslēgšanos pēc raķetes aktīvā lidojuma beigām. Pavadonim lidojot pāri PSRS teritorijai, īpašs elektropulkstenis ieslēdza zinātnisko un mēraparatūru, bet izslēdza to, nonākot ārpus valsts redzamības zonas.

Dzīvnieku kabīne tika izgatavota no alumīnija sakausējumiem. Tajā atradās iluminators. Konteinera bija dzīvības nodrošināšanas sistēma, kuras sastavā ietilpa skābekļa ķīmiskais ģenerators, kas izdalīja skābekli elpošanai, neitralizēja ogļskābo gāzi un ūdens tvaikus. Termoregulācijai bija izgatavota vienkārša sistēma, līdzīga kā Sputnik-1; gaisa apmaiņai darbojās ventilators. Suņa ēdināšanai bija paredzēta barotava.[3]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ПС-2 Roskosmos. Pārbaudīts 30.11.2007
  2. Pēc B. Čertoka atmiņām Hruščovs vēlējies, lai Koroļovs "pasniedz dāvanu" uz Oktobra svētkiem, bet Hruščova dēls apgalvo, ka pats Koroļovs piedāvājis palaist pavadoni mēneša laikā (pēc И. Афанасьев, А.Лавренов. "Большой космический клуб". Москва, "Новости космонавтики", 2006; 44.-46. lpp)
  3. И. Афанасьев, А.Лавренов. "Большой космический клуб". Москва, "Новости космонавтики", 2006; 46.-48. lpp

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]