Stāvvilnis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Stāvvilnis veidojas, ja vilnis savā ceļā sastop šķērsli un atstarojas no tā. Dabā stāvviļņi ir novērojami, piemēram, ūdenī, pie stāva krasta.

Nosaukums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz vietas stāvošs vilnis - stāvvilnis. Sarkanie punkti apzīmē mezglus - punktus, kur nenotiek nekāda kustība.

Iespējams, ka stāvviļņu nosaukums var šķist maldīgs. Stāvviļņi iegūst savu nosaukumu nevis no fakta, ka tie būtu stāvi (izteikti vērsti uz augšu), bet gan no tā, ka tie stāv uz vietas.

Svārstību sadalījums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stāvvilnim katrā vietā ir sava raksturīga svārstību amplitūda. Punktus, kuros nenotiek kustība sauc par stāvviļņa mezglu punktiem vai īsāk - par mezgliem. Augstāk redzamajā attēlā tie ir parādīti kā sarkani punkti. Starp jebkuriem diviem blakus esošiem mezgliem viduspunktā svārstības notiek ar maksimālo amplitūdu. Šos punktus sauc par stāvviļņa blīzuma punktiem jeb blīzumiem.

Mezglu no mezgla un blīzumu no blīzuma šķir attālums \frac{\lambda}{2}, kur \lambda ir viļņa garums (tātad attālums ir puse viļņa garuma).

Un, stāvvilnī attālums starp blakus esošo mezglu un blīzumu vienmēr ir \frac{\lambda}{4} (tātad attālums ir ceturtdaļa viļņa garuma).

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Fizika 10. klasei, Edvīns Šilters, Vilnis Reguts, Austris Cābelis, 1. izdevums - 2004, "Lielvārds", ISBN 9984-11-081-8