Staļina augstceltnes

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Staļina augstceltnes (krievu: Сталиские высотки), neformāls nosaukums septiņām staļinisma arhitektūras lielākajām ēkām Maskavā, kuru celtniecība tika uzsākta 1947. gadā. Tās ir Maskavas Valsts Universitātes ēka, nams Kotelničeskajas krastmalā, viesnīca Ukraina, Ārlietu ministrijas ēka, nams Kudrinskas laukumā, nams Sarkano vārtu laukumā, viesnīca Ļeņingrada.

Sekojot Maskavas augstceltņu dizaina paraugam uzcelta arī Zinātņu akadēmijas ēka Rīgā, Kultūras un zinātnes pils Varšavā, Brīvās preses nams Bukarestē, viesnīca Ukraina Kijevā.

Celtniecības ideja un stils[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1947. gada 13. janvārī pēc Staļina ierosinājuma PSRS Ministru padome pieņem lēmumu par astoņu daudzstāvu ēku celtniecību Maskavā.[1] Astoņām ēkām vajadzēja simbolizēt Maskavas pastāvēšanas 800 gadus, taču to patiesā būtība bija vizuāli demonstrēt karā uzvarējušās PSRS galvaspilsētas varenību.

Nav zināms, kā tika izvēlētas augstceltņu atrašanās vietas, tāpēc jāpieņem, ka to lielā mērā noteica paša Staļina vēlmes. Lai arī celtniecības laukuma atbrīvošana un pamatu rakšana sākās 1947. gadā un 1949. gada aprīlī visi arhitekti saņēma Staļina prēmijas par 1948. gadā izstrādātajiem projektiem, ēku galīgais dizains regulāri tika mainīts vēl celtniecības gaitā. Ēku precīzais stāvu skaits un torņu augstums dažādos avotos ir atšķirīgs, jo torņos ir vairāki tehniskie stāvi un spiču smailes ir rekonstruētas.

Augstceltņu struktūru veido tērauda rāmis, kas balstīts uz dzelzsbetona pamata plāksnes (Maskavas universitātes ēkai tā ir 7 metrus bieza), fasādes apdare veidota no milzīgām keramikas flīzēm.

Šīs ēkas idejiski ir turpinājums tā arī neuzceltajai Padomju pilij, kuras celtniecību pārtrauca karš ar Vāciju. Arhitekturāli tās pieskaitāmas monumentālajam staļinisma arhitektūras stilam, kas tiek saukts par Staļina ampīru vai Art deko, taču faktiski kopē 20. gadsimta sākuma amerikāņu debesskrāpjus – Vriglija ēku Čikāgā, Manhetenas municipalitātes ēku Ņujorkā, Vulvorta ēku Ņujorkā, Fišera ēku Detroitā un Stacijas torni Klīvlendā.

Līdzīgi kā amerikāņu debesskrāpji, arī Maskavas augstceltnes sākotnēji plānotas bez smailajām spicēm, taču vēlāk tās visas ieguvušas Kremļa torņiem līdzīgas spices, kuru galos (izņemot Ārlietu ministriju) paceltas vainagotas piecstaru zvaigznes. Pēc Staļina nāves tika apturēta astotās augstceltnes būvniecība, un uz tās pamatiem 60to gadu sākumā uzbūvēta viesnīca Krievija kas mūsdienās nojaukta.

Maskavas Valsts universitātes ēka[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augstākā un prestižākā no septiņām ēkām, tās spices augstums ir 240 metri. Centrālajā tornī ir 36 stāvi. Uzcelta laikā no 1949. līdz 1953. gadam. Centrālajā ēkas daļā atrodas fakultāšu telpas, administrācija, bibliotēka, muzejs un zāle ar 1500 sēdvietām. Sānu flīģeļos atrodas studentu kopmītnes un profesoru dzīvokļi. Ēkā kopumā ir vieta 30 000 cilvēkiem.

Līdzīgi kā daudzi citi Staļina perioda ēku ansambļi, tā sākotnēji bija plānota kā noslēgta pasaule, kurai ir pašai savs kinoteātris, pasta nodaļa, peldbaseins, sadzīves pakalpojumu uzņēmumi.

Pirmais ēkas projekts paredzēja, ka līdzīgi kā ar plānoto Ļeņina statuju uz Padomju pils torņa vai statuju uz Manhetenas municipalitātes ēkas, uz universitātes torņa atradīsies milzīga Lomonosova statuja, taču pieņemts lēmums par tradicionālāku spices risinājumu.

Tā kā ēkas pamatiem draudus rada gruntsūdeņi, tad liekais ūdens nepārtraukti tiek atsūknēts ar pumpjiem. Celtniecības aktīvākajā posmā būvlaukumā strādāja gandrīz 14 300 celtnieki, no kuriem daudzi bija gulaga cietumnieki un vācu kara gūstekņi. Lai samazinātu izbēgšanas iespēju tiem tika iekārtotas mītnes 24 un 25 stāvā.

Viesnīca Ukraina[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otra augstākā no septiņām augstceltnēm. Uzcelta laikā no 1953. līdz 1957. gadam. Centrālā torņa augstums ir 206 metri un tajā ir 34 stāvi. Pēc trīs gadus ilgušas rekonstrukcijas tā atkal atvērta 2010. gadā kā Radisson Royal Hotel ar 505 numuriņiem un 38 dzīvokļiem.

Ārlietu ministrijas ēka[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnējais Ārlietu ministrijas ēkas projekts

Ēkas augstums 172 metri. Centrālajā tornī ir 27 stāvi. Ēka celta no 1948. līdz 1953. gadam. Uz torņa fasādes 114 metru augstumā iebūvēts 144 m2 liels dzelzsbetona PSRS ģerbonis. Papildus Ārlietu ministrijai ēkas daļas izmanto arī Tirdzniecības ministrija.

Projekta stadijā ēkas augstums svārstījās no 9 līdz 40 stāviem. Sākotnēji projektā arī nav paredzēta spice, taču tas pārstrādāts, lai līdzinātos pārējiem torņiem. Tā kā ēkas konstrukcija nebija paredzēta smagai torņa spicei, tā tika uzmontēta no tērauda, nokrāsota un spices galā netika uzlikta pārējām augstceltnēm raksturīgā piecstaru zvaigzne.

Viesnīca Ļeņingrada[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzcelta laikā no 1949. līdz 1954 (vai 1952.) gadam. Otra mazākā no septiņām augstceltnēm. Torņa augstums ir 136 metri, tam ir 26 stāvi, no kuriem 19 ir lietojami.

Viesnīcā bija tikai 354 numuriņi. 1955. gadā, kad tika kritizētas celtniecības pārmērības, tika aprēķināts ka par šādu pašu naudu būtu iespējams uzbūvēt viesnīcu ar 1000 numuriņiem. Greznības sajūtu noteikti pastiprināja viena no lielākajām lustrām pasaulē, kas galvenajā lobijā karājās septiņu stāvu augstumā.

Pēc viesnīcas ēkas iegādes un rekonstrukcijas, 2008. gadā tajā atvērta viesnīca Hilton Moscow Leningradskaya ar 273 numuriņiem.

Nams Kotelničeskajas krastmalā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzīvojamā ēka Maskavas upes un Jauzas upes satekā. Jau no 1938. līdz 1940. gadam šeit uzbūvēts plašs 9-stāvu dzīvojamo ēku komplekss. Pēc kara tiek izplānots, ka to var papildināt ar augstceltnes torni, ko sāk būvēt 1948. gadā un pabeidz 1952. Centrālais tornis ir 176 metrus augsts, un tam ir 26 stāvi. Ēkā atrodas 700 dzīvokļi, vairāki veikali, pasta nodaļa un kinoteātris.

Nams Kudrinskas laukumā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Celts laikā no 1948. līdz 1954. gadam. Torņa augstums ir 156 (vai 160) metri. Centrālajam tornim ir 22-24 stāvi, bet sānu korpusiem 18. Ēkā ir vairāk nekā 450 dzīvokļi, kas sākotnēji paredzēti kultūras inteliģences elitei.

Katram no trim galvenajiem korpusiem ir viens galvenais foajē un daudzas mazās ieejas ar individuāliem liftiem. Lielajos foajē ir pa trim liftiem katrā. Pirmajā stāvā atradās veikali un kinoteātris Liesma, kas pašlaik slēgts. Ēkas pagrabā izbūvēta plaša bumbu patversme.

Nams Sarkano vārtu laukumā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemākā no septiņām augstceltnēm uzcelta laikā no 1947. gadam līdz 1952. gadam. 133 metrus augstajam tornim ir 24 stāvi. Ēkas centrālajā daļā atradās PSRS Transportbūves ministrija bet divos 11 stāvus augstajos sānu korpusos ir dzīvokļi. Tāpat ēkā atrodas restorāns, veikali, bērnudārzs un metro stacija Sarkanie vārti.

Ēkas pamati tika būvēti sasalušā zemē un tika aprēķināts, ka tai izkūstot, apzināti šķībi celtās ēkas konstrukcijas svars būs pietiekošs, lai celtne iztaisnotos. Aprēķins izrādījās kļūdains un ēka joprojām ir nedaudz šķība.

Neuzceltā astotā ēka[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zaradjes rajonā bija paredzēts uzcelt administratīvo ēku, kas būtu lielākā no jaunajām augstceltnēm. Tās tornis būtu 275 metrus augsts un tajā būtu 32 stāvi. Iespējams, tas tika būvēts PSRS Smagās mašīnbūves ministrijai. Līdz Staļina nāvei 1953. gadā paguva uzbūvēt bumbu patversmi un pagrabstāvu. Uz esošajiem pamatiem no 1964. līdz 1967. gadam uzbūvēja viesnīcu Krievija, kas mūsdienās nojaukta.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]