Staņislavs Leščiņskis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Staņislavs Leščiņskis
Stanisław Leszczyński
Stanislaw Leszczynski1.jpg
Polijas karalis, Lietuvas dižkunigaitis
Amatā
1706. gads — 1709. gads (kronēšana 1705. gada 4. novembrī, Sv. Jana katedrāle, Varšava)
Priekštecis Augusts II Stiprais
Pēctecis Augusts II Stiprais
Amatā
1733. gads — 1736. gads
Priekštecis Augusts II Stiprais
Pēctecis Augusts III Saksis
Lotringas hercogs
Amatā
1737. gads — 1766. gads
Priekštecis Francis I Stefans
Pēctecis -

Dzimšanas dati 1677. gada 20. oktobrī
Ļvova, Žečpospoļita
(Karogs: Ukraina Ukraina)
Miršanas dati 1766. gada 23. janvārī
Linevila, Lotringas hercogiste
(Karogs: Francija Francija)
Apglabāts Nansī (Karogs: Francija Francija), pārapbedīts
Vāvelas katedrāle, Krakova, Karogs: Polija Polija
Dinastija Leščiņsku dinastija
Tēvs Rafals Leščiņskis
Māte Anna Leščiņska, dzimusi Jablonovska
Dzīvesbiedrs(-e) Katrīne Opaliņska
Bērni 2 meitas, to skaitā Marija Leščiņska
Reliģija katolisms

Staņislavs I Leščiņskis (poļu: Stanisław Leszczyński, lietuviešu: Stanislovas Leščinskis, baltkrievu: Станіслаў Рафалавіч Ляшчынскі, franču: Stanislas Leszczyński; dzimis 1677. gada 20. oktobrī, miris 1766. gada 23. janvārī) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs ar Zviedrijas atbalstu no 1706. gada līdz 1709. gadam, kad tika padzīts no valsts, bet Polijā atjaunojās Saksijas kūrfirstam Augusta II Stiprā vara, kā arī pēc Augusta II nāves no 1733. gada līdz 1736. gadam, kad zaudēja Polijas troni Polijas mantojuma kara rezultātā. Starp valdīšanām Leščiņska meita Marija Leščiņska 1725. gadā kļuva par Francijas karaļa Luija XV sievu. Pēc Polijas troņa zaudēšanas ar Francijas karaļa atbalstu Leščiņskis kļuva par Lotringas hercogu.

Pilns tituls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā Polijas karalis Staņislavs I svarīgākos valsts dokumentus cita starpā parakstīja kā "Livonijas lielhercogs", kas norādīja uz to, ka arī pēc Livonijas ziemeļu daļas zaudēšanas zviedriem, vēlāk krieviem, viņš pretendēja uz šo pārmantojamo titulu:

"Staņislavs I, no Dieva žēlastības Polijas karalis, Lietuvas, Krievijas, Prūsijas, Mazovijas, Žemaitijas, Livonijas, Kijevas, Volīnijas, Podolijas, Smoļenskas, Severijas un Čerņigovas lielhercogs, kā arī Lotringas un Baras hercogs, u.c."

(Stanislaus I, Dei Gratia rex Poloniae, magnus dux Lithuaniae, Russie, Prussiae, Masoviae, Samogitiae, Livoniae, Kijoviae, Volhyniae, Podoliae, Smolensciae, Severiae, Czerniechoviaeque, necnon dux Lotharingiae et Bariae etc.)

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Poznaņas vojevodas ģimenē. Bija galma vīnzinis. 1697. gadā piedalījās Polijas karaļa Augusta II Stiprā vēlēšanās. Iesākoties Lielajam Ziemeļu karam, 1703. gadā pieslējās Lietuvas konfederācijai, kura bija opozīcijā karalim Augustam un kuru atbalstīja zviedri un Sapehas. Kad Zviedrijas karalis Kārlis XII sakāva Saksijas un Žečpospoļitas karaspēku un okupēja valsti, Leščiņskis ar zviedru finansiālu un militāru atbalstu tika ievēlēts par Polijas karali, tomēr vairums šļahtas viņu neatbalstīja. Kronēšanā izmantoja speciāli izgatavotas karaļa regālijas, jo īstās Augusts II bija izvedis uz Saksiju. Pēc Kārļa XII sakāves Poltavas kaujā, Staņislavam Leščiņskim kopā ar zviedru kraspēku nācās bēgt no valsts uz Zviedrijas Pomerāniju.

Atgriežoties Augustam II Stiprajam, Leščiņskis atteicās no Polijas troņa kā kompensāciju saņemot nelielo Cveibrikenes firstisti. 1725. gadā Leščiņska meita kļuva par Francijas karalieni. No 1725. līdz 1733. gadam Leščiņskis dzīvoja Šamboras pilī.

Pēc Augusta III nāves 1733. gadā Leščiņska znots Francijas karalis Luijs XV atbalstīja Leščiņska pretenzijas uz Polijas troni, kas noveda pie Polijas mantojuma kara, kurā karadarbība noritēja gan Polijā, gan Reinzemē, gan Ziemeļitālijā. Pats Leščiņskis 1733. gada septembrī ieradās Varšavā, un nākamajā dienā tika ievēlēts par Polijas karali. Pret to protestēja Krievija un atbalstīja Austrijas kandidātu Augustu III Saksi, kurš 1734. gada 30. jūnijā ar krievu atbalstu tika ievēlēts par Polijas karali. Leščinški Krievijas armija ielenca Dancigā un, neskatoties uz Francijas armijas atbalstu, 1935. gada 30. jūnijā Danciga kapitulēja, bet Leščiņskis, pārģērbies par zemnieku, aizbēga uz Kēnigsbergu.

1736. gada 26. janvārī Leščiņskis otrreiz atteicās no troņa un kā kompensācija viņam tika piešķirta Lotringas hercogiste, kas pēc Leščiņska nāves iekļāvās Francijā. Mūža atlikušo daļu Lotringā atbalstīja zinātni un izglītību (nodibināja Academia Stanislaw), nodarbojās ar filantropiju.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Augusts II Stiprais
Polijas karalis
17061709
Pēctecis:
Augusts II Stiprais
Priekštecis:
Augusts II Stiprais
Lietuvas dižkunigaitis
17061709
Pēctecis:
Augusts II Stiprais
Priekštecis:
Augusts II Stiprais
Polijas karalis
17331736
Pēctecis:
Augusts III Saksis
Priekštecis:
Augusts II Stiprais
Lietuvas dižkunigaitis
17331736
Pēctecis:
Augusts III Saksis
Priekštecis:
Francs I Stefans
Lotringas hercogs
17371766
Pēctecis:
-