Starppersonu saziņa

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Starppersonu saziņa jeb interpersonālā komunikācija ir saziņa starp vairākiem indivīdiem. Tās veids un saturs atspoguļo cilvēku personiskās iezīmes (raksturlielumus), kā arī viņu sabiedriskās lomas un attiecības. Tā sevī ietver vienlaicīgu mijiedarbību ar otru cilvēku, kā arī savstarpējo ietekmi vienam uz otru. Starppersonu saziņa ir saistīta ar vispārējām kategorijām; saziņu kopumā un saziņu starp cilvēkiem.

Starppersonu saziņā svarīga ir indivīdu identitāte, kuru veido personība un paškoncepcija. Personību veido specifiskas indivīda rakstura iezīmes, kuras ir samērā noturīgas laikā. Paškoncepcija ir fizisko, sociāli psiholoģisko uztvērumu kopums par sevi, ko gūstam no savas pieredzes un interakcijas ar citiem (spēja vērtēt savu darbību un reakcijas, priekšstats par sevi, to kā citi mūs redz un kā mēs gribētu, lai citi mūs redz).

Iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izšķir vairākus starppersonu saziņas veidus.

Parasociālā komunikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parasociālā komunikācija ir interpersonālo attiecību ilūzija, kas rodas starp auditoriju un radio, televīzijas vai filmas varoni, izdomātu vai reālu personu. Tā, īpaši seriālos, piedāvā ilgstošas attiecības, ir integrēta auditorijas ikdienas rutīnas daļa. aktieris vai žurnālists tiek uzskatīts par draugu, mierinātāju, modeli un, atšķirībā no reālajiem cilvēkiem visapkārt, ir nemainīgs.

Metakomunikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārraidot saturisko ziņu, pārraida arī attieksmi pret otru un pret attiecībām, kā arī saziņas (komunikācijas) procesu. Tajā nozīmīgākās ir četru veidu uzvedības: tuvums, smaidīšana, pieskaršanās, acu kontakts.