Starptautiskā finanšu korporācija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Starptautiskās Finanšu Korporācijas ēka Vašingtonā

Starptautiskā Finanšu Korporācija, saīsināti SFK, (angļu: International Finance Corporation, IFC) ir Pasaules Bankas grupas locekle, un tās galvenā mītne atrodas Vašingtonā. Korporācija ir dibināta 1956. gadā. Starptautiskā Finanšu Korporācija veicina ilgtspējīgu privātā sektora investīcijas jaunattīstības valstīs.

Mērķi un darbības virzieni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautiskās Finanšu Korporācijas galvenais mērķis kā visām Pasaules Bankas grupas institūcijām ir cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošana jaunattīstības valstīs. SFK ir lielākais daudzpusējo aizdevuma avots un pašu kapitāla finansēšanā privātā sektora projektiem jaunattīstības valstīs. Tās mērķis ir radīt cilvēkiem iespēju izbēgt no nabadzības, gūt panākumus dzīvē un veicināt ilgtspējīgu privātā sektora attīstību, galvenokārt:

  • finansējot privātā sektora projektus un uzņēmumus, kas atrodas jaunattīstības valstīs,
  • palīdzot privātiem uzņēmumiem jaunattīstības valstīs mobilizēt finansējumu starptautiskajos finanšu tirgos,
  • sniedzot padomu un tehnisko palīdzību uzņēmumiem un valdībām,
  • veicinot atvērtu un konkurētspējīgu tirgu jaunattīstības valstīs,
  • palīdzot radīt produktīvu nodarbinātību un nodrošināt svarīgākās iespējas un pakalpojumus, kas ir neattīstīti,
  • paātrinot un veicinot citu finansējuma avotus privātuzņēmumu attīstībai.

Lai sasniegtu savu mērķi, SFK piedāvā attīstības ietekmes risinājumus, izmantojot uzņēmumu iesaistīšanos (tiešie ieguldījumi, konsultāciju pakalpojumus, un SFK Aktīvu Pārvaldīšanas Kompānijas), standartu noteikšanas un uzņēmējdarbības veicinošu vidi darbam.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jauna, drosmīga ideja tika izveidota 1950. gados. Vairākus gadus Pasaules Bankas amatpersonas atbalstīja jaunas struktūras ar savādāku darbības virzienu izveidi, kas papildinātu jau esošās bankas grupas struktūras. Pasaules Banka bija finansējusi Otrā pasaules kara laikā nopostīto valstu rekonstrukcijas un attīstības projektus, izsniedzot aizņēmumus dalībvalstu valdībām, un projekti tika realizēti ļoti efektīvi. Pirmajos Pasaules Bankas darbības gados pieredzējušākās bankas amatpersonas izteica viedokli, ka nepieciešams izveidot jau esošajai bankas grupai saistītu institūciju, kas stimulētu privāto sektoru vairāk investēt nabadzīgo valstu attīstībā. Lielākās starptautiskās korporācijas un komerciālās finanšu institūcijas tajā laikā izrādīja mazu interesi par savas darbības izplešanu Āfrikas, Āzijas, Latīņamerikas un Vidējo austrumu virzienā.

SFK ir lielākā tāda veida organizācija pasaulē. Inovāciju sajūtu un galvenās korporatīvās vērtības - izcilība, saistības, integritāte un komandas darbs - ir veicinājis ievērojamu pieaugumu gadu gaitā.

Dalībvalstis un pārvalde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

SFK ir 182 dalībvalstis: 181 ANO dalībvalsts un Kosova. Biedri nav šādas valstis: San Marino, Surinama, Tuvalu, Bruneja, Sentvinsenta un Grenadīnas, Kuba, Ziemeļkoreja, Andora, Monako, Lihtenšteina, Nauru, Kuka salas, Niue, Vatikāns un pārējās valstis ar ierobežotu atzīšanu.

Dalībvalstis kopā nosaka savu politiku un apstiprina investīcijas citās valstīs. Lai pievienotos SFK, valstij vispirms ir jābūt Starptautiskās Rekonstrukcijas un Attīstības Bankas (SRAB) loceklei. SFK korporatīvā pilnvaras piešķirtas valdei. SFK akciju kapitāls, kas tiek maksāts un ir nodrošināts tās dalībvalstīm, un balsošana ir proporcionāli akciju skaitu turētājiem. 2010. un 2009. gada 30. jūnijā SFK reģistrēto pamatkapitālu (summu, ko ieguldījuši korporācijas locekļi gada laikā) bija 2,45 miljardi dolāru, no kuriem 2,37 miljardi dolāri tika ziedoti un iemaksāti depozīta kontā.

Valde deleģē daudzas tās pilnvaras direktoru padomei, kas sastāv no SRAB izpilddirektoriem, un kas pārstāv SFK dalībvalstīs. Direktoru padome pārskata visus projektus.

Pasaules Bankas grupas prezidents Roberts Zoeliks ir arī SFK prezidents. SFK galvenais izpilddirektors un viceprezidents Lars H. Thunels ir atbildīgs par vispārējo vadību ikdienas darbībām.

Kaut arī SFK koordinē savas darbības daudzās jomās ar citām iestādēm no Pasaules Bankas grupas, SFK parasti darbojas patstāvīgi, jo tā ir juridiski un finansiāli neatkarīga ar saviem līgumiem, pamatkapitālu, vadību un darbiniekiem.

Finansējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

SFK kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumi ir finansēti no iemaksātā kapitāla un nesadalītās peļņas. Spēcīgs akcionāru atbalsts, AAA reitingi, un ievērojama kapitāla bāze ļauj SFK piesaistīt līdzekļus starptautiskajos kapitāla tirgos uz izdevīgiem nosacījumiem.

Darbības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaules Bankas grupas ietvaros, Pasaules Banka finansē projektus ar valdības garantijām, bet SFK finansē projektus bez valdības aizdevuma garantijas. Tas nozīmē, ka SFK galvenokārt darbojas ar privātā sektora projektiem, lai gan nesen daži valsts sektora projekti tika finansēti.

Privātā sektora finansējums ir SFK pamatnodarbošanās, un korporācija ir peļņas orientēta finanšu iestāde (nekad nav bijuši zaudējumi tās 50 gadu vēsturē). Tāpat kā bankas, SFK iegulda vai aizdod pašu kapitālu un aizņemtos līdzekļus saviem klientiem un cer saņemt pietiekamu, riskam atbilstošu peļņu no tās finansētajiem projektiem. SFK darbībā daudz laika un pūļu tiek veltīts gan projektu atlasei ar pozitīviem attīstības rezultātiem, gan projektu attīstības rezultātu uzlabošanai ar dažādiem līdzekļiem. SFK paredzēts ieguldījumu un pakalpojumu konsultācijām. SFK veic arī tehniskās sadarbības projektus daudzās valstīs, lai uzlabotu investīciju klimatu. SFK tehniskās sadarbības projektus parasti finansē donora valstis vai no paša SFK budžeta. SFK pakalpojumu konsultācijas koncentrējas uz piecām būtiskām jomām: piekļuve finansējumam, biznesam labvēlīga vide, vides un sociālā ilgtspējība, infrastruktūras konsultācijas un korporatīvās konsultācijās.

Kritiķi apšauba ilgtspējību dažiem SFK finansētajiem projektiem. SFK nesen ieguldīja 9 miljonus dolāru kautuves iekārtas modernizācijai Amazones reģionā, kas pieder Brazīlijas lielākā liellopu gaļas ražotājam, neskatoties uz vietējo NVO iebildumiem. 2009. gadā iekšējā auditā konstatēts, ka SFK ir ignorējusi savas vides un sociālās aizsardzības standartus, kad tā apstiprināja gandrīz 200 miljonu dolāru aizdevumu palmu eļļas ražošanai Indonēzijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]