Starptautiskā lidosta "Rīga"

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Starptautiskā lidosta "Rīga"
Riga International Airport

Gen 983bcae937a7.jpg

Riigas lidosta.jpg

IATA: RIXICAO: EVRA
RIX (Latvija)
RIX
RIX
Lidostas atrašanās vieta Latvijā
Pamatinformācija
Lidostas tips Starptautiskā / civilā
Īpašnieks Latvijas valsts
Atrašanās vieta Mārupes novads, Latvija
Augstums vjl 34 ft / 10 m
Koordinātas 56°55′25″N 023°58′16″E / 56.92361°N 23.97111°E / 56.92361; 23.97111Koordinātas: 56°55′25″N 023°58′16″E / 56.92361°N 23.97111°E / 56.92361; 23.97111
Mājas lapa www.riga-airport.com
Skrejceļi
Virziens Garums (m) Virsma
18/36 3 200 Asfalts
Statistika
Pasažieri 4 767 878 (2012)
Lidojumi 68 145 (2010)
Krava 12 247 t. (2010)
Rīgas lidostas plāns.

Starptautiskā lidosta "Rīga" (IATA: RIX, ICAO: EVRA) ir lielākā lidosta Latvijā un Baltijas valstīs. Lidosta atrodas apmēram 13 kilometrus uz dienvidrietumiem no Rīgas centra, Mārupes novadā. Lidostas modernizācija beidzās 2001. gadā vienlaicīgi ar Rīgas 800 gadu svinībām. 2005. gadā lidosta apkalpoja 1,9 miljonus pasažieru, bet 2011. gadā pasažieru skaits pārniedza 5,1 miljonu pasažieru. 2006. gadā tika atvērts jaunais Ziemeļu termināls, ir plānota vērienīga lidostas paplašināšana.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lidostas "Rīga" komplekss tika būvēts no 1965. līdz 1974. gada oktobrim. Pirms tam civilie lidojumi notika no Spilves lidostas un Rumbulas lidostas. Lidostas galveno ēku projektēja Maskavas institūts "Aeroprojekt" (arhitekts Leonīds Ivanovs, interjera dizaina autori Aleksandrs Stankevičs un Armīns Punka), bet būvēja Baltijas transporta celtniecības trests. Kompleksā ietilpa lidostas galvenā ēka, mācību korpuss, dienesta ēka un citas celtnes. Lidostas galvenajā ēkā atradās uzgaidāmās telpas, biļešu kases, uzziņu biroji, kafejnīcas un kioski.

Regulāra pasažieru apkalpošana sākās 1975. gadā ar lidmašīnām Il-18 un Tu-134A. No Rīgas lidostas tika veikti regulāri reisi uz aptuveni 100 pilsētām - visām Padomju Savienības republiku galvaspilsētām, kā arī lielākajiem rūpniecības un tūrisma centriem. Taču no Rīgas lidostas nebija regulāru tiešo lidojumu ārpus Padomju Savienības, šim nolūkam bija nepieciešams lidot caur Maskavu. 1986. gadā lidostā "Rīga" tika apkalpoti aptuveni 900 000 pasažieru, pārkrauti 12 000 tonnu kravas un 500 tonnas pasta sūtījumu. 1980. gadu beigās pasažieru pārvadāšanai tika izmantotas lidmašīnas Tu-154-B2, Tu-134B un An-24. Kravas pārvadājumiem tika izmantota lidmašīna An-26. Padomju Savienības gados lidosta bija "Aeroflot" administratīvā sastāvdaļa. Lidostas ienākumi tika sūtīti uz centrālo "Aeroflot" pārvaldi Maskavā, kura pēc tam naudu sadalīja starp PSRS lidostām un aviosabiedrības filiālēm.

Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu 1991. gadā, bijusī "Aeroflot" Latvijas filiāle tika sadalīta trīs saimnieciski pastāvīgos uzņēmumos — "Latvijas Gaisa satiksme", aviosabiedrībā "Latvijas aviolīnijas", kā arī valsts lidostu uzņēmumā "Rīga", kurā ietilpa starptautiskā lidosta "Rīga", "Liepāja" un "Daugavpils". Lidosta kļuva par starptautisku un Rīga kā galamērķis parādījās labi pazīstamu Rietumu aviokompāniju sarakstos - vispirms SAS un Lufthansa, tomēr lidostā apkalpoto pasažieru skaits strauji nepalielinājās. 1993. gadā lidosta apkalpoja 310 tūkstošus pasažieru.

1994. gadā lidostā "Rīga" notika pirmie nopietnie rekonstrukcijas darbi. Notika skrejceļa rehabilitācija un apgaismes sistēmas nomaiņa, kā arī administrācijas ēkas rekonstrukcija. Tika iegādāti jauni pasažieru autobusi, kā arī skrejceļa tehnika. Pakāpeniski tika atjaunots arī lidostas tehnikas parks un izveidotas jaunas autostāvvietas.[1] 1995. gadā tika dibināta Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic un 1. novembrī ar lidmašīnu SAAB 340 tika veikts pirmais lidojums.[2] 2003. gadā apkalpoto pasažieru skaits pieauga līdz 712 tūkstošiem pasažieru gadā.

Pateicoties tam, ka uzlabojās kopējā ekonomiskā situācija Latvijā un tā saukto zemo cenu aviokompāniju Ryanair un EasyJet piesaiste un ienākšana Latvijas tirgū, lidosta sākā strauji attīstīties un jau 2004. gadā, pirmo reizi lidostas pastāvēšanas vēsturē, gada laikā apkalpoto pasažieru skaits pārsniedza vienu miljonu un bija 1,05 miljoni. 2005. gadā lidosta apkalpoja 1,9 miljonus pasažieru, bet 2006. gadā apkalpoto pasažieru skaits sasniedza jau 2,5 miljonus. 2007. gadā Starptautiskajā lidostā "Rīga" tika apkalpoti jau 3,16 miljonus pasažieru, savukārt 2008. gadā pasažieru skaits sasniedza 3,69 miljonus. 2008. gadā Rīgas mērs Jānis Birks ierosināja Starptautisko lidostu "Rīga" pārdēvēt Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica vārdā, tomēr šis ierosinājums atbalstu neguva.[3] Neraugoties uz ekonomisko krīzi, 2009. gadā lidostā tika apkalpoti 4,07 miljoni pasažieru (kāpums par 10,2%, salīdzinot ar 2008. gadu), bet 2010. gadā 4,66 miljoni pasažieru (kāpums par 14,5%, salīdzinot ar 2009. gadu).

2009. gada maijā VAS Starptautiskā lidosta "Rīga" ieguva prestižo Routes un OAG (Official airline Guide) godalgu Airport Marketing Award lidostu mārketingā Eiropā kā labākā Skandināvijas un Baltijas reģiona lidosta, atstājot aiz sevis Kopenhāgenas un Stokholmas lidostas.[4]

2014. gadā konkursā par lidostas pasažieru termināļa "Ziemeļu piestātne" būvniecību 15,93 miljonus eiro vērtībā apstiprināja SIA "Skonto būve" iesniegto piedāvājumu. Termināļa attīstības 5. kārta paredz ne-Šengenas zonas paplašināšanu un papildus četru jaunu iekāpšanas sektoru izbūvi.[5]

Statistika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas lidostas pasažieru skaits [6]
Gads Skaits  % Gads Skaits  % Gads Skaits  %
1990 2000 574 356 +2,1% 2010 4 663 692 +14,7%
1991 2001 622 647 +8,4% 2011 5 106 893 +9,5%
1992 2002 633 332 +1,7% 2012 4 767 764 −6,6%
1993 310 132 2003 711 753 +12,4% 2013 4 793 045 +0,5%
1994 392 065 +26,4% 2004 1 060 426 +49,0%
1995 490 607 +25,1% 2005 1 878 035 +77,1%
1996 497 124 +1,3% 2006 2 495 020 +32,8%
1997 531 199 +6,8% 2007 3 160 945 +26,7%
1998 554 628 +4,4% 2008 3 690 549 +16,7%
1999 562 383 +1,4% 2009 4 066 793 +10,2%

Aviokompānijas un galamērķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aviokompānija Galamērķis
Aeroflot Maskava (Šeremetjeva)
airBaltic Aberdīna (no 2014. marta), Abū Dabī, Amsterdama, Atēnas, Baku, Balatona (2013), Bari, Barselona, Bergena, Berlīne, Bilunda, Brisele, Budapešta, Cīrihe, Diseldorfa, Dubaija (līdz 2012), Dušanbe (līdz 2012), Frankfurte pie Mainas, Gēteborga, Gdaņska (līdz 2012), Hamburga, Helsinki, Kaļiņingrada, Kauņa, Kijeva, Kišiņeva, Kopenhāgena, Lapēnranta, Larnaka (no 2013), Londona, Malta (2013), Maskava (Domodedova), Milāna (Malpensa), Minhene, Minska, Nica, Odesa, Olbija (2013), Olesunna, Oslo (Gardermoen), Oulu (līdz 2012), Palanga, Palma de Maļorka (no 2014), Parīze, Prāga (2013), Rijeka (2013), Roma, Rovaniemi (līdz 2012), Sanktpēterburga, Simferopole, Stambula (Sabiha), Stavangera, Stokholma, Tallina, Tampere (līdz 2013), Taškenta, Tbilisi, Telaviva, Turku, Ūmeo (līdz 2012), Varšava, Vāsa (līdz 2013), Venēcija, Viļņa, Vīne
Belavia Minska
Czech Airlines Prāga
Estonian Air Tallina (2012)
Finnair
operators: Flybe Nordic
Helsinki
Iberia Express Madride (2013)
LOT Polish Airlines Varšava
Lufthansa Frankfurte pie Mainas
Norwegian Air Shuttle Kopenhāgena, Oslo, Stokholma, Tronheima
Ryanair Austrummidlenda, Bergāmo, Brēmene, Bristole, Brisele (Šarlruā), Diseldorfa (Vēce, Weeze), Dublina, Frankfurte pie Mainas (Hāna, Hahn), Glāzgova, Karlsrūe/Bādenbādene (2012), Liverpūle, Līdsa/Bredforda, Londona (Stansteda), Milāna, Oslo (2012), Roma (2012), Stokholma, Tampere (2012)
Transaero Airlines Maskava (Domodedova)
Turkish Airlines Stambula (Ataturka)
Turkmenistan Airlines Ašgabata
UTair Aviation Maskava (Vnukova)
Uzbekistan Airways Ņujorka (JFK), Taškenta
Wizz Air Bergena, Eindhovena, Londona (Lutona), Oslo

Čārteru aviokompānijas Rīgas lidostā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aviokompānija Galamērķis
airBaltic Antālija, Bodruma
SmartLynx Airlines Antalja, Bodruma, Dalamana, Grankanārija, Hēraklija, Hurgada, Laspalmasa, Malaga, Monastira, Maļorka, Šarm eš Šeiha, Tenerife, Varna
Vip Avia

Kravas pārvadātāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galamērķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gadā no Rīgas lidostas bija tiešie lidojumi uz 28 valstīm:

Tehniskā informācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

airBaltic lidmašīna Rīgas lidostā.

Lidostas ICAO kods ir EVRA, bet IATA kods ir RIX. Tā atrodas 10 metrus virs jūras līmeņa. Tuvošanās ugunis - 900 metri garumā, LIH (light intensity: high - augstas intensitātes uguņi). Sliekšņa ugunis ir zaļā krāsā. Skrejceļa malu ugunis - baltas, pēdējie 300m dzeltenas; visā skrejceļa garumā, ik pa 60m. Skrejceļa centra ass līnijas ugunis visā skrejceļa garumā, ik pa 15m; baltas, pēdējie 900-300m srkanas/baltas, pēdējie 300m sarkanas. Skrejceļa gala ugunis sarkanā krāsā.

2008. gada laikā notika būvdarbi, kuru rezultātā skrejceļa lietojamais garums tika samazināts līdz 1850 metriem. Tomēr 2008. gada 30. oktobrī tika nodots eksplutācijā jaunais - rekonstruētais skrejceļš, kura garums bija palielināts līdz 3200 metriem. Līdz ar to lidosta kļuva gatava uzņemt lielus gaisa kuģus, piemēram, Airbus A340 un Boeing 747[7].

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autobuss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autobusu satiksmi ar Rīgas centru nodrošina uzņēmuma Rīgas Satiksme apkalpotais 22. autobusu maršruts. Autobuss no lidostas atiet ik pēc 10-25 minūtēm. Brauciens ilgums līdz Rīgas centram ir aptuveni 25 minūtes. Biļete vienai personai maksā € 0,60 (€ 1.20 pērkot pie autobusa šofera; 22. maršrutā par lielizmēra bagāžu nav jāmaksā).[8]sabiedriskā transporta apmaksas līdzeklis tiek izmantots E-talons vai arī vienreizējā braukšanas biļete, kuru iespējams iegādāties pie autobusa šofera. Lidostā izkāpšana ir tieši pie lidostas ēkas 2. stāva līmenī, iekāpšana - autobusa pieturā, kas atrodas pretī lidostas ēkai aiz autostāvvietas P1.

Minibuss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Minibusu satiksmi ar Rīgas centru nodrošina uzņēmuma Rīgas Mikroautobusu satiksme apkalpotais 241.minibusu maršruts. Brauciens ilgums līdz Rīgas centram ir aptuveni 25 minūtes. Biļete vienai personai maksā € 1.00.

Taksometrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No lidostas uz pilsētas centru iespējams nokļūt ar firmas "Rīgas taksometru parks" un "Baltic taxi" taksometriem. Brauciens līdz pilsētas centram ilgst aptuveni 15 minūtes. "Rīgas taksometru parks"un "Baltic Taxi"cenas: € 2.13 - iekāpšana plus € 0.71 par kilometru.

Speciālais autobuss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Satiksmi ar lidostu nodrošina arī viesnīcu "Park Hotel", "Hotel Māra", "Islande Hotel" un "Radison BLU" autobusi. No lidostas uz pilsētas centru (ceļā pusstunda) iespējams nokļūt ar lidsabiedrības AS Nordeka un airBaltic maršruta mikroautobusu "Airport Express". Brauciena cena 3 Ls.

Starpvalstu autobuss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautisko autobusu pārvadājumu kompānija "Ecolines", sadarbībā ar starptautisko lidostu "Rīga", saviem klientiem maršrutā RīgaTallinaRīga piedāvā pieturvietu Lidosta "Rīga". "Ecolines" šo maršrutu veic trīs reizes dienā.

Lidostas autostāvvieta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pašlaik Lidostas apkārtnē pieejamo stāvvietu klāsts ir paplašinājies un 5 minūšu attālumā no lidostas atrodas 4 dažādas diennakts autostāvvietas. 1. Lidostas stāvvieta P2 un P3 - ar izmaksām no € 3.50 līdz € 4.00 par kalendāro dienu. http://www.riga-airport.com 2. "Park & Fly" - 2.50Ls par kalendāro dienu. http://parkandfly.lv/ 3. "Park&Fly Easy" - € 3.50 http://www.bizbizmarite.lv/ 4. "Valet Parking" - € 2.50 par kalendāro dienu. http://www.valetparking.lv

Lidostas attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 2020.gadam paredzēts īstenot termināļa paplašināšanas 5. un 6.kārtas, investējot aptuveni 60 miljonus latu.

Lidosta „Rīga” šobrīd nodrošina Eiropas Savienības projekta “Starptautiskās lidostas „Rīga” infrastruktūras attīstība” īstenošanu. Projekta mērķis ir uzlabot kontrolējamās un atklātās teritorijas vides apstākļus, paaugstināt gaisa ceļojumu drošības standartus un palielināt starptautiskās lidostas „Rīga” kapacitāti.

Projektā plānota lidlauka drošības uzlabošana, rekonstruējot skrejceļa segumu un gaismas sistēmu, veicot lidjoslas nestspējas paaugstināšanu un lietus ūdeņu atvades un drenāžas sistēmas rekonstrukciju; lidlauka un lidostas saimniecības vides aizsardzības pasākumu īstenošana, uzlabojot atkritumu apsaimniekošanas procesa pārvaldību – atkritumu savākšana, nodošana pārstrādei un/vai utilizācijai, notekūdeņu apsaimniekošanas procesa pārvaldību – nodrošinot to kvalitātes standartus un apsaimniekošanas sistēmas darbības uzlabošanu, ķīmisko vielu izmantošanas pārvaldību – gaisa kuģu pretapledošanas apstrādes uzlabošanu; lidlauka kapacitātes palielināšana, izbūvējot jaunu manevrēšanas ceļu, lai nodrošinātu maksimumstundu caurlaidību, kā arī peronu rekonstrukcija, lai palielinātu gaisa kuģu stāvvietu skaitu, iekļaujot trokšņu un emisiju atmosfērā samazināšanas pasākumus - atbilstošas tehnoloģiskās iespējas un operatīvās procedūras lidlaukā.

Projekta ietvaros organizēto iepirkuma procedūru rezultātā ir izveidojusies finanšu līdzekļu ekonomija, kas dod iespēju īstenot papildu aktivitātes – 1. perona rekonstrukciju, manevrēšanas ceļu C un G rekonstrukciju, ugunsdzēsēju depo būvniecību, kas ir svarīgas lidostas “Rīga” darbībai nepieciešamās infrastruktūras sastāvdaļas.

Šobrīd esošā termināļa kapacitāte ļauj kvalitatīvi apkalpot apmēram 4 miljonus pasažieru gadā. Ņemot vērā, ka jau tuvākajos gados prognozētais pasažieru skaits lidostā pārsniegs 5 miljonu pasažieru robežu gadā un turpinās palielināties, Lidosta jau šobrīd ir uzsākusi esošā termināļa paplašināšanas projektēšanas darbus. Termināļa paplašināšanas 5. kārta paredz jaunas gaisa kuģu piestātnes izbūvi. Jaunā piestātne būs izmantojama gan Šengenas, gan ne-Šengenas pasažieru apkalpošanai. Lai būtu iespējams efektīvāk veikt plūsmu dalīšanu, jaunajā piestātnes ēkā būs iespējams operatīvi mainīt dalījumu no Šengenas zonas uz ne-Šengenu. Jaunajā piestātnes ēkā būs iespējams apkalpot E kategorijas gaisa kuģus izmantojot tam piemērotus tiltus. Termināļa paplašināšanas 6. kārta paredz bagāžas komplektācijas zāles ar automātisko bagāžas komplektēšanas sistēmu izbūvi. Kārtas realizācijas rezultātā būtiski samazināsies manuālā darba apjoms, pazaudētās bagāžas īpatsvars, lidojumu savienojuma laiks, tiks radīta iespēja apkalpot dažāda izmēra bagāžas konteinerus; pasažieru reģistrēšanās zonas paplašināšanu.

Plānots ierīkot pasažieru reģistrācijas galdus un pašapkalpošanās kioskus pasažieru reģistrācijas nodrošināšanai, palielināt pieejamo platību pasažieru sēdvietām terminālī, kā arī īstenot citas aktivitātes pasažieru apkalpošanas kapacitātes un kvalitātes palielināšanai. Paplašinātajā apjomā būs iespējams apkalpot līdz 10 miljoniem pasažieru gadā, saglabājot C pasažieru apkalpošanas līmeni, jeb līdz 12 miljoniem, ja samazina servisa līmeni terminālī.

Papildus augstākminētajiem projektiem, lidosta plāno realizēt arī citus projektus, kuru īstenošanai varētu piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu nākamajam plānošanas periodam 2014.-2020.gadam: lidlauka infrastruktūras rekonstrukciju un lidlauka tehniskas modernizāciju, tajā skaitā, aprīkot peronu manevrēšanas ceļus ar ass gaismām, ierīkot atsevišķu nosēšanās laukumu helihopteriem, veikt otrās ātrās nobrauktuves izbūvi, kā arī publiskās daļas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas rekonstrukciju un citas darbības; drošības pasākumu īstenošanu, veicot lidlauka perimetra uzraudzības un piekļuves kontroles infrastruktūras rekonstrukciju, tajā skaitā lidlauka teritoriju nožogojušā žoga rekonstrukciju, apkalpojošā ceļā un avārijas piebraucamā ceļa būvniecību, kā arī piekļuves kontroles punkta rekonstrukciju. Papildus tam ir nepieciešama dažāda veida drošības tehniskas un iekārtu iegāde.

Lielākās Baltijas lidostas pēc pasažieru skaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nr. Pilsēta Lidosta Pasažieri
(2011)
+/−
1. Flag of Latvia.svg Rīga Starptautiskā lidosta "Rīga" 5 106 893 +9,5% [6]
2. Flag of Estonia.svg Tallina Lenarta Meri Tallinas lidosta 1 913 172 +38,2% [9]
3. Flag of Lithuania.svg Viļņa Viļņas starptautiskā lidosta 1 712 467 +24,7% [10]
4. Flag of Lithuania.svg Kauņa Kauņas starptautiskā lidosta 872 618 +7,8%[11]
5. Flag of Lithuania.svg Palanga Palangas starptautiskā lidosta 111 133 +8,0% [12]

Lielākās Ziemeļvalstu lidostas pēc pasažieru skaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nr. Pilsēta Lidosta Pasažieri
(2011)
+/−
1. Flag of Denmark.svg Kopenhāgena Kopenhāgenas lidosta Kastrupā 22 725 284 +5,7%[13]
2. Flag of Norway.svg Oslo Oslo lidosta Gardermoenā 21 103 199 +10,5%[13]
3. Flag of Sweden.svg Stokholma Stokholmas lidosta Ārlandā 19 056 143 +12,4%[13]
4. Flag of Finland.svg Helsinki Helsinku lidosta Vantā 14 865 871 +15,5%[14]
5. Flag of Norway.svg Bergena Bergenas lidosta Fleslande 5 606 797 +10,4%[13]
6. Flag of Sweden.svg Gēteborga Gēteborgas lidosta Landvetera 4 899 973 +18,7%[13]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]