Starptautiskā lidosta "Rīga"
| Riga International Airport Starptautiskā lidosta "Rīga" |
||
|---|---|---|
|
|
||
|
|
||
IATA: RIX – ICAO: EVRA
  RIX
|
||
| Pamatinformācija | ||
| Lidostas tips | Starptautiskā / civilā | |
| Īpašnieks | Latvijas valsts | |
| Atrašanās vieta | Mārupes novads, Latvija | |
| Augstums vjl | 34 ft / 10 m | |
| Koordinātas | ||
| Mājas lapa | ||
| Skrejceļi | ||
| Virziens | Garums (m) | Virsma |
| 18/36 | 3 200 | Asfalts |
| Statistika | ||
| Pasažieri | 5 106 893 (2011) | |
| Lidojumi | 68 145 (2010) | |
| Krava | 12 247 t. (2010) | |
Starptautiskā lidosta "Rīga" (IATA: RIX, ICAO: EVRA) ir lielākā lidosta Latvijā un Baltijas valstīs. Lidosta atrodas apmēram 13 kilometrus uz dienvidrietumiem no Rīgas centra, Mārupes novadā. Lidostas modernizācija beidzās 2001. gadā vienlaicīgi ar Rīgas 800 gadu svinībām. 2005. gadā lidosta apkalpoja 1,9 miljonus pasažieru, bet 2011. gadā pasažieru skaits pārniedza 5,1 miljonu pasažieru. 2006. gadā tika atvērts jaunais Ziemeļu termināls, ir plānota vērienīga lidostas paplašināšana.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Lidostas "Rīga" komplekss tika būvēts no 1965. līdz 1974. gada oktobrim. Pirms tam civilie lidojumi notika no Spilves lidostas un Rumbulas lidostas. Lidostas galveno ēku projektēja Maskavas institūts "Aeroprojekt" (arhitekts Leonīds Ivanovs, interjera dizaina autori Aleksandrs Stankevičs un Armīns Punka), bet būvēja Baltijas transporta celtniecības trests. Kompleksā ietilpa lidostas galvenā ēka, mācību korpuss, dienesta ēka un citas celtnes. Lidostas galvenajā ēkā atradās uzgaidāmās telpas, biļešu kases, uzziņu biroji, kafejnīcas un kioski.
Regulāra pasažieru apkalpošana sākās 1975. gadā ar lidmašīnām Il-18 un Tu-134A. No Rīgas lidostas tika veikti regulāri reisi uz aptuveni 100 pilsētām - visām Padomju Savienības republiku galvaspilsētām, kā arī lielākajiem rūpniecības un tūrisma centriem. Taču no Rīgas lidostas nebija regulāru tiešo lidojumu ārpus Padomju Savienības, šim nolūkam bija nepieciešams lidot caur Maskavu. 1986. gadā lidostā "Rīga" tika apkalpoti aptuveni 900 000 pasažieru, pārkrauti 12 000 tonnu kravas un 500 tonnas pasta sūtījumu. 1980. gadu beigās pasažieru pārvadāšanai tika izmantotas lidmašīnas Tu-154-B2, Tu-134B un An-24. Kravas pārvadājumiem tika izmantota lidmašīna An-26. Padomju Savienības gados lidosta bija "Aeroflot" administratīvā sastāvdaļa. Lidostas ienākumi tika sūtīti uz centrālo "Aeroflot" pārvaldi Maskavā, kura pēc tam naudu sadalīja starp PSRS lidostām un aviosabiedrības filiālēm.
Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu 1991. gadā, bijusī "Aeroflot" Latvijas filiāle tika sadalīta trīs saimnieciski pastāvīgos uzņēmumos — "Latvijas Gaisa satiksme", aviosabiedrībā "Latvijas aviolīnijas", kā arī valsts lidostu uzņēmumā "Rīga", kurā ietilpa starptautiskā lidosta "Rīga", "Liepāja" un "Daugavpils". Lidosta kļuva par starptautisku un Rīga kā galamērķis parādījās labi pazīstamu Rietumu aviokompāniju sarakstos - vispirms SAS un Lufthansa, tomēr lidostā apkalpoto pasažieru skaits strauji nepalielinājās. 1993. gadā lidosta apkalpoja 310 tūkstošus pasažieru.
1994. gadā lidostā "Rīga" notika pirmie nopietnie rekonstrukcijas darbi. Notika skrejceļa rehabilitācija un apgaismes sistēmas nomaiņa, kā arī administrācijas ēkas rekonstrukcija. Tika iegādāti jauni pasažieru autobusi, kā arī skrejceļa tehnika. Pakāpeniski tika atjaunots arī lidostas tehnikas parks un izveidotas jaunas autostāvvietas.[1] 1995. gadā tika dibināta Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic un 1. novembrī ar lidmašīnu SAAB 340 tika veikts pirmais lidojums.[2] 2003. gadā apkalpoto pasažieru skaits pieauga līdz 712 tūkstošiem pasažieru gadā.
Pateicoties tam, ka uzlabojās kopējā ekonomiskā situācija Latvijā un tā saukto zemo cenu aviokompāniju Ryanair un EasyJet piesaiste un ienākšana Latvijas tirgū, lidosta sākā strauji attīstīties un jau 2004. gadā, pirmo reizi lidostas pastāvēšanas vēsturē, gada laikā apkalpoto pasažieru skaits pārsniedza vienu miljonu un bija 1,05 miljoni. 2005. gadā lidosta apkalpoja 1,9 miljonus pasažieru, bet 2006. gadā apkalpoto pasažieru skaits sasniedza jau 2,5 miljonus. 2007. gadā Starptautiskajā lidostā "Rīga" tika apkalpoti jau 3,16 miljonus pasažieru, savukārt 2008. gadā pasažieru skaits sasniedza 3,69 miljonus. 2008. gadā Rīgas mērs Jānis Birks ierosināja Starptautisko lidostu "Rīga" pārdēvēt Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica vārdā, tomēr šis ierosinājums atbalstu neguva.[3] Neraugoties uz ekonomisko krīzi, 2009. gadā lidostā tika apkalpoti 4,07 miljoni pasažieru (kāpums par 10,2%, salīdzinot ar 2008. gadu), bet 2010. gadā 4,66 miljoni pasažieru (kāpums par 14,5%, salīdzinot ar 2009. gadu).
2009. gada maijā VAS Starptautiskā lidosta "Rīga" ieguva prestižo Routes un OAG (Official airline Guide) godalgu Airport Marketing Award lidostu mārketingā Eiropā kā labākā Skandināvijas un Baltijas reģiona lidosta, atstājot aiz sevis Kopenhāgenas un Stokholmas lidostas.[4]
[izmainīt šo sadaļu] Statistika
| Rīgas lidostas pasažieru skaits [5] | |||||||||||||||
| Gads | Skaits | % | Gads | Skaits | % | Gads | Skaits | % | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1990 | 2000 | 574 356 | +2,1% | 2010 | 4 663 692 | +14,7% | |||||||||
| 1991 | 2001 | 622 647 | +8,4% | 2011 | 5 106 893 | +9,5% | |||||||||
| 1992 | 2002 | 633 332 | +1,7% | ||||||||||||
| 1993 | 310 132 | 2003 | 711 753 | +12,4% | |||||||||||
| 1994 | 392 065 | +26,4% | 2004 | 1 060 426 | +49,0% | ||||||||||
| 1995 | 490 607 | +25,1% | 2005 | 1 878 035 | +77,1% | ||||||||||
| 1996 | 497 124 | +1,3% | 2006 | 2 495 020 | +32,8% | ||||||||||
| 1997 | 531 199 | +6,8% | 2007 | 3 160 945 | +26,7% | ||||||||||
| 1998 | 554 628 | +4,4% | 2008 | 3 690 549 | +16,7% | ||||||||||
| 1999 | 562 383 | +1,4% | 2009 | 4 066 793 | +10,2% | ||||||||||
[izmainīt šo sadaļu] Aviokompānijas un galamērķi
Aviokompāniju un reisu saraksts, kas darbojas Starptautiskajā lidostā "Rīga".
[izmainīt šo sadaļu] Aviokompānijas Rīgas lidostā
[izmainīt šo sadaļu] Čārteru aviokompānijas Rīgas lidostā
| Aviokompānija | Galamērķis |
|---|---|
| airBaltic | Antālija,Bodruma |
| SmartLynx Airlines | Antalja, Bodruma, Dalamana, Grankanārija, Hēraklija, Hurgada, Laspalmasa, Malaga, Monastira, Maļorka, Šarmelšeiha, Tenerife, Varna |
| Vip Avia |
[izmainīt šo sadaļu] Kravas pārvadātaji
|
|
[izmainīt šo sadaļu] Galamērķi
2011. gadā no Rīgas lidostas bija tiešie lidojumi uz 28 valstīm:
|
 |
[izmainīt šo sadaļu] Tehniskā informācija
Lidostas ICAO kods ir EVRA, bet IATA kods ir RIX. Tā atrodas 10 metrus virs jūras līmeņa. Tuvošanās ugunis - 900 metri garumā, LIH (light intensity: high - augstas intensitātes uguņi). Sliekšņa ugunis ir zaļā krāsā. Skrejceļa malu ugunis - baltas, pēdējie 300m dzeltenas; visā skrejceļa garumā, ik pa 60m. Skrejceļa centra ass līnijas ugunis visā skrejceļa garumā, ik pa 15m; baltas, pēdējie 900-300m srkanas/baltas, pēdējie 300m sarkanas. Skrejceļa gala ugunis sarkanā krāsā.
2008. gada laikā notika būvdarbi, kuru rezultātā skrejceļa lietojamais garums tika samazināts līdz 1850 metriem. Tomēr 2008. gada 30. oktobrī tika nodots eksplutācijā jaunais - rekonstruētais skrejceļš, kura garums bija palielināts līdz 3200 metriem. Līdz ar to lidosta kļuva gatava uzņemt lielus gaisa kuģus, piemēram, Airbus A340 un Boeing 747[6].
[izmainīt šo sadaļu] Transports
[izmainīt šo sadaļu] Autobuss
Autobusu satiksmi ar Rīgas centru nodrošina uzņēmuma Rīgas Satiksme apkalpotais 22. autobusu maršruts. Autobuss no lidostas atiet ik pēc 10-30 minūtēm. Brauciens ilgums līdz Rīgas centram ir aptuveni 30 minūtes. Biļete vienai personai maksā 0,50 Ls (0,70 Ls pērkot pie autobusa šofera; 22. maršrutā par lielizmēra bagāžu nav jāmaksā).[7] Kā sabiedriskā transporta apmaksas līdzeklis tiek izmantots E-talons vai arī vienreizējā braukšanas biļete, kuru iespējams iegādāties pie autobusa šofera. Lidostā izkāpšana ir tieši pie lidostas ēkas 2. stāva līmenī, iekāpšana - autobusa pieturā, kas atrodas pretī lidostas ēkai aiz autostāvvietas P1.
[izmainīt šo sadaļu] Taksometrs
No lidostas uz pilsētas centru iespējams nokļūt ar firmas "Rīgas taksometru parks" un "Rīgas taxi" taksometriem. Brauciens līdz pilsētas centram ilgst aptuveni 15 minūtes. Cenas: 1,50 Ls - iekāpšana plus 0,50 Ls par kilometru, gaidīšana 6,00 Ls/stundā.
[izmainīt šo sadaļu] Speciālais autobuss
Satiksmi ar lidostu nodrošina arī viesnīcu "Park Hotel", "Hotel Māra", "Islande Hotel" un "Radison SAS" autobusi. No lidostas uz pilsētas centru iespējams nokļūt ar lidsabiedrības airBaltic maršruta mikroautobusu "Airport Express". Brauciena cena 3 Ls.
[izmainīt šo sadaļu] Starpvalstu autobuss
Starptautisko autobusu pārvadājumu kompānija "Ecolines", sadarbībā ar starptautisko lidostu "Rīga", saviem klientiem maršrutā Rīga — Tallina — Rīga piedāvā pieturvietu Lidosta "Rīga". "Ecolines" šo maršrutu veic trīs reizes dienā.
[izmainīt šo sadaļu] Lidostas autostāvvieta
Pašlaik Lidostas apkārtnē pieejamo stāvvietu klāsts ir paplašinājies un 5 minūšu attālumā no lidostas atrodas 4 dažādas diennakts autostāvvietas. 1. Lidostas stāvvieta P2 un P3 - ar izmaksām no 2.00Ls līdz 3.00Ls par kalendāro dienu. http://www.riga-airport.com 2. "Park & Fly" - 2.50Ls par kalendāro dienu. http://parkandfly.lv/ 3. "Park&Fly Easy" - 2.20Ls līdz 2.40Ls atkarībā no auto novietošanas ilguma. http://www.bizbizmarite.lv/ 4. "Valet Parking" - 1.80Ls par kalendāro dienu. http://www.valetparking.lv
[izmainīt šo sadaļu] Lidostas attīstība
Starptautiskās lidostā "Rīga" ir sākta ievērojama paplašināšana un modernizācija vairākās kārtās. Pabeidzot paplašināšanu, starptautiskā lidosta "Rīga" kļūtu par vienu no lielākajām lidostām Ziemeļeiropas reģionā. Pēc 5. un 6. attīstības kārtas īstenošanas, starptautiskās lidostas "Rīga" platība būtu vairāk nekā 4 reizes lielāka par esošo (2009. gads) un tā spētu apkalpot līdz 12 miljoniem pasažieru gadā. Šobrīd starptautiskās lidostas "Rīga" platība — 37 000 kvadrātmetri, un infrastruktūras kapacitāte spēj apkalpot līdz 5 miljoniem pasažieru gadā, bet pēc attīstības projekta pabeigšanas, tā spētu apkalpot 10 — 12 miljonus pasažieru gadā. Kopējā starptautiskās lidostas "Rīga" attīstības vīzija ir izstrādāta tā, lai ilgtermiņā būtu iespējams attīstīt infrastruktūru, kas apkalpotu līdz 20 miljoniem pasažieru gadā.
Konsultantu firmas "GMW" sadarbībā ar starptautisko lidostu "Rīga" un lidsabiedrību "airBaltic" izstrādātais lidostas 5. un 6. attīstības kārtas projekts faktiski nozīmē jaunas lidostas celtniecību, kas ļautu lidostai nostāties līdzvērtīgās pozīcijās ar Ziemeļvalstu un citām Eiropas lielajām lidostām. Projekta koncepcija paredzēja Šengenas un ne Šengenas pasažieru plūsmas pilnīgu nodalīšanu, bagāžas komplektācijas zāles ar automātisko bagāžas komplektēšanas sistēmu izbūvi, pasažieru reģistrēšanās zonas paplašināšanu, kā arī gaisa kuģu piestātņu ēkas paplašināšanu. Projekts akcentē valsts tēlu, kas Latviju raksturo kā modernu valsti un veido vienotu lidostas arhitektūras ansambli, iegūstot jaunu arhitektonisku formu un stila kopainu. To raksturo vienkāršas, lakoniskas formas, funkcionalitāte un saspēle ar Latvijas ainavu un vides raksturu.
Starptautiskās lidostas "Rīga" attīstības projektu paredzēts realizēt divās kārtās: 5. kārta paredz 510 metru gaisa kuģu piestātnes ēkas celtniecību ziemeļu virzienā no esošā termināla ar 23 piestātnēm dažādiem gaisa kuģu tipiem. Attīstības 6. kārta paredz jaunu termināļa ēkas būvniecību ar izlidošanas un ielidošanas zāles pamatfunkcijām.[8]
Pēc sekojošas termināļa paplašināšanas, kas jāpaveic līdz 2015. gadam, plānots palielināt pasažieru kapacitāti līdz pat 12 miljoniem gadā.[9] Līdz 2035. gadam lidosta plāno izbūvēt jaunu skrejceļu blakus esošajam, kura garums ir 3200 metri un attīstīt viesnīcu un biroja ēku kompleksu blakus lidostai. Paredzēta arī jauna dzelzceļa līnijas izbūve no lidostas līdz Rīgas - Tukuma dzelzceļa līnijai, tādējādi nodrošinot regulāru ātrgaitas dzelzceļa satiksmi starp Rīgas centru un lidostu. Tālākā nākotmē plānots pagarināt arī Dienvidu tilta šķērsojuma turpinājumu līdz lidostai.
2011. gada aprīlī termināļa attīstības koncepts tika prezentēts lidostas "Rīga" valdei un to akceptēja LR Satiksmes ministrija ar piebildi, ja to atbalsta Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome. LR Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzdeva lidostai "Rīga" kopā ar nacionālo lidsabiedrību "airBaltic" izveidot darba grupu un prezentēt labāko lidostas tālākās attīstības variantu. 2011. gada septembrī Latvijas valdība apturēja projekta izskatīšanu sakarā ar neskaidro AirBaltic finanšu situāciju.[10]
[izmainīt šo sadaļu] Lielākās Baltijas lidostas pēc pasažieru skaita
| Nr. | Pilsēta | Lidosta | Pasažieri (2010) |
+/− |
|---|---|---|---|---|
| 1. |  Rīga |
Starptautiskā lidosta "Rīga" | 4 663 692 | +14,7% [5] |
| 2. |  Tallina |
Lenarta Meri Tallinas lidosta | 1 384 831 | +2,9% [11] |
| 3. |  Viļņa |
Viļņas Starptautiskā lidosta | 1 292 635 | −1,2% [12] |
| 4. | Kauņa |
Kauņas Starptautiskā lidosta | 809 723 | +77,3% |
| 5. | Palanga |
Palangas Starptautiskā lidosta | 102 528 | −1,9% [12] |
| 6. | Tartu |
Tartu lidosta | 9 707 |
[izmainīt šo sadaļu] Lielākās Ziemeļvalstu lidostas pēc pasažieru skaita
| Nr. | Pilsēta | Lidosta | Pasažieri (2010) |
+/− |
|---|---|---|---|---|
| 1. |  Kopenhāgena |
Kopenhāgenas lidosta Kastrupā | 21 501 750 | +9,1%[13] |
| 2. |  Oslo |
Oslo lidosta Gardermoenā | 19 091 113 | +5,5%[14] |
| 3. |  Stokholma |
Stokholmas lidosta Ārlandā | 16 962 520 | +5,7%[15] |
| 4. |  Helsinki |
Helsinku lidosta Vantā | 12 883 399 | +2,2%[16] |
| 5. | Bergena |
Bergenas lidosta Fleslande | 5 078 267 | +9,7%[17] |
| 6. | Gēteborga |
Gēteborgas lidosta Landvetera | 4 133 040 | +12,2%[18] |
[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ 1974-1995. gads | Riga International Airport
- ↑ Vēsture
- ↑ Birks ierosina lidostu "Rīga" nodēvēt Meierovica vārdā : EASYGET.LV
- ↑ Starptautiskā lidosta „Rīga” iegūst prestižāko industrijas godalgu | Riga International Airport
- ↑ 5,0 5,1 Pasažieru Statistika Starptautiskajā lidostā "Rīga", riga-airport.com
- ↑ Sākumlapa | Riga International Airport
- ↑ Lidostas autobusu maršrutā nebūs jāmaksā par bagāžas pārvadāšanu
- ↑ Sākumlapa | Riga International Airport
- ↑ Lidosta "Rīga" pērn strādājusi ar trīs miljonu latu zaudējumiem. LETA ziņa 03.03.2011
- ↑ "airBaltic" konflikts nobremzē lidostas termināļa būvi. LETA ziņa 19.09.2011.
- ↑ Tallinn Airport Traffic report 2010, tallinn-airport.ee
- ↑ 12,0 12,1 Airport statistics, vilnius-airport.lt (angliski)
- ↑ [1]
- ↑ [2]
- ↑ [3]
- ↑ [4]
- ↑ [5]
- ↑ [6]
