Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām

Vikipēdijas lapa

Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām ir 1966. gadā pieņemtais un 1976. gadā spēkā stājies ANO līgums. Tā izpildi uzrauga Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja, izskatot un komentējot dalībvalstu ziņojumus un sastādot vispārīga rakstura piezīmes. Uz 2015. gada maiju paktam ir 164 dalībvalstis; vēl 5 valstis to parakstīja, bet pagaidām nekļuva par dalībvalstīm. Paktam ir 2008. gadā pieņemtais fakultatīvais protokols, kas stājās spēkā 2013. g.; tas paredz komitejai tiesības izskatīt sūdzības par pakta pārkāpumiem pret protokola dalībvalstīm (2015. g. maijā tādas ir 20).

Pakta struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Preambula
  • I daļa (1. pants) — tautu pašnoteikšanās tiesības;
  • II daļa (2.—5. pants) — pakta noteikto saistību pildīšanas kārtība;
  • III daļa (6.—15. pants) — garantējamās tiesības;
  • IV daļa (16.—25. pants) — pakta ievērošanas uzraudzības un interpretācijas noteikumi;
  • V daļa (26.—31. pants) — pakta parakstīšanas un spēkā stāšanās noteikumi.

Tiesību katalogs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. pants — tautu pašnoteikšanās tiesības;
  • 6. pants — tiesības uz darbu;
  • 7. pants — tiesības uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem;
  • 8. pants — arodbiedrību izveides, darbības un streiku tiesības;
  • 9. pants — tiesības uz sociālo nodrošinājumu;
  • 10. pants — ģimenes aizsardzības pienākums;
  • 11. pants — tiesības uz atbilstošu dzīves līmeni;
  • 12. pants — tiesības sasniegt visaugstāko fiziskās un psihiskās veselības līmeni;
  • 13. pants — tiesības uz izglītību;
  • 14. pants — neatliekamie pasākumi bezmaksas pamatizglītības ieviešanai;
  • 15. pants — tiesības piedalīties kultūras dzīvē, izmantot zinātnes progresa rezultātus un baudīt ar saviem radošiem darbiem saistīto interešu aizsardzību.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]