Starptautiskā civilās aviācijas organizācija

Vikipēdijas lapa
Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija
ICAO karogs
Abreviatūra ICAO; OACI; ИКАО; إيكاو; OPSI
Izveidots 1944. gada 7. decembrī
Tips ANO aģentūra
Juridiskais statuss aktīva
Galvenā mītne Valsts karogs: Kanāda Monreāla, Kanāda
Vadītājs
Valsts karogs: Francija Raimons Benžamēns
Tīmekļa vietne www.icao.int

Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO, angļu: International Civil Aviation Organization; OACI, franču: Organisation de l'aviation civile internationale) ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) izveidota aģentūra. 1944. gada 7. decembrī tika uzsākts darbs pie Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas[1] (angļu: Convention on International Civil Aviation) jeb Čikāgas konvencijas pakāpeniskas ratifikācijas, kurā pirmo reizi bija reglamentētas Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas funkcijas. Tikai 1947. gada 4. aprīlī (t.i. pēc 26. ratifikācijas), Čikāgas konvencijai stājoties spēkā, darbu uzsāka Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija. Organizācija apkopo starptautiskās aeronavigācijas principus un tehniku, un veicina starptautiskā aviotransporta plānošanu un attīstību, kā arī veicina drošību un sakārtotu jomas izaugsmi. Kopš 2009. gada organizācijas vadītājs ir Reimonds Bendžamins. Organizācijas galvenā mītne atrodas Kanādas pilsētā Monreālā. Organizācijas dalībvalstis ir 190 no 193 ANO dalībvalstīm (izņemot Dominiku, Lihtenšteinu un Tuvalu), kā arī Kuka Salas.[2]

Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju veido Asambleja, Padome un tādas struktūras, kādas var būt vajadzīgas[1], t. sk. Aeronavigācijas komisija.

Organizācija attiecībā uz tās kompetencē esošiem aviācijas jautājumiem, kas tieši ietekmē drošību pasaulē, ar Asamblejas balsojumu var slēgt atbilstošas vienošanās ar jebkuru vispārēju organizāciju, kuru pasaules valstis izveidojušas miera saglabāšanai.

Padome Organizācijas vārdā var slēgt vienošanās ar citām starptautiskām organizācijām, lai uzturētu kopīgus pakalpojumus un kopīgus pasākumus attiecībā uz personālu, un ar Asamblejas atļauju var slēgt tādas citas vienošanās, kas var atvieglot Organizācijas darbu. Organizācijai jāveic arī citas funkcijas, kas tai uzliktas ar Starptautisko nolīgumu par gaisa satiksmes tranzīta pakalpojumiem un ar Starptautisko gaisa transporta nolīgumu saskaņā ar Čikāgas konvenciju.

Tiem Asamblejas un Padomes locekļiem, kuri nav piekrituši Čikāgā 1944. gada 7. decembrī sastādītajam Starptautiskajam nolīgumam par gaisa satiksmes tranzīta pakalpojumiem un Starptautiskajam gaisa transporta nolīgumam, nav tiesības balsot par jautājumiem, kas iesniegti Asamblejai vai Padomei saskaņā ar attiecīgā nolīguma noteikumiem.

Organizācijas mērķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Organizācija pilntiesīgi darbojas katrā dalībvalstī paredzētajā apjomā. Tās mērķi un uzdevumi ir izstrādāt starptautiskās aeronavigācijas principus un metodes un veicināt starptautiskā gaisa transporta plānošanu un attīstību, lai[1]:

  1. nodrošinātu drošu un sakārtotu starptautiskās civilās aviācijas izaugsmi visā pasaulē;
  2. veicinātu gaisa kuģu projektēšanas un ekspluatācijas prasmes nemilitāros nolūkos;
  3. veicinātu gaisa trašu, lidostu un aeronavigācijas aprīkojuma attīstību starptautiskajai civilajai aviācijai;
  4. apmierinātu pasaules tautu vajadzības pēc droša, regulāra, efektīva un ekonomiska gaisa transporta;
  5. novērstu nepamatotas konkurences radītus ekonomiskos zaudējumus;
  6. nodrošinātu, ka pilnībā tiek ievērotas Līgumslēdzēju valstu tiesības un ka visām Līgumslēdzējām valstīm ir pienācīga iespēja vadīt starptautiskas aviosabiedrības;
  7. novērstu diskrimināciju Līgumslēdzēju valstu starpā;
  8. veicinātu lidojumu drošību starptautiskajā aeronavigācijā;
  9. kopumā veicinātu visu starptautiskās civilās aeronavigācijas aspektu attīstību.

Asambleja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sanāksmes un balsošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asamblejas sanāksmes notiek ne retāk kā vienu reizi trijos gados, un tās sasauc Padome piemērotā laikā un vietā. Asamblejas ārkārtas sanāksmi var noturēt jebkurā laikā pēc Padomes uzaicinājuma vai tad, ja to ar Ģenerālsekretāram adresētu lūgumu pieprasa ne mazāk kā viena piektā daļa no visām Līgumslēdzējām valstīm.[1]

Visām Līgumslēdzējām valstīm ir vienādas tiesības būt pārstāvētām Asamblejas sanāksmēs, un katra Līgumslēdzēja valsts ir tiesīga uz vienu balsi. Delegātiem, kas pārstāv Līgumslēdzējas valstis, var palīdzēt tehniskie padomdevēji, kuri var piedalīties sanāksmēs, bet kuriem nav balsstiesību.

Kvorumu Asamblejas sanāksmēs veido Līgumslēdzēju valstu vairākums. Ja vien konvencijā[1] nav neparedzēts citādi, Asambleja pieņem lēmumus ar nodoto balsu vairākumu.

Asamblejas tiesības un pienākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Katrā sanāksmē ievēlēt tās priekšsēdētāju un citus ierēdņus;
  2. Ievēlēt Līgumslēdzēju valstu pārstāvjus Padomē saskaņā;
  3. Pārbaudīt Padomes ziņojumus un veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar tiem, un lemt par visiem jautājumiem, kurus tai iesniegusi Padome;
  4. Noteikt savu reglamentu un izveidot tādas palīgkomisijas, kādas tā var uzskatīt par nepieciešamām vai vēlamām;
  5. Balsot par gada budžetiem un noteikt Organizācijas finanšu sadali;
  6. Pārskatīt izdevumus un apstiprināt Organizācijas kontus;
  7. Pēc saviem ieskatiem nosūtīt Padomei, palīgkomisijām vai kādai citai struktūrai jebkuru jautājumu, kas ir tās kompetences jomā.

Padome[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Padomes sastāvs un ievēlēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Padome ir pastāvīga struktūra, kas atbildīga Asamblejai. To veido trīsdesmit trīs Līgumslēdzēju valstu pārstāvji, kurus ievēlē Asambleja. Vēlēšanas notiek pirmajā Asamblejas sanāksmē un pēc tam reizi trijos gados, un šādi ievēlēti Padomes locekļi atrodas amatā līdz nākamajām vēlēšanām.

Ievēlot Padomes locekļus, Asambleja sniedz iespēju atbilstoši tikt pārstāvētām:

  1. valstīm, kurām ir vislielākā nozīme gaisa transporta nozarē;
  2. valstīm, kuras nav citādi pārstāvētas, bet kuras sniedz vislielāko ieguldījumu starptautiskās civilās aeronavigācijas iespēju nodrošināšanā;
  3. valstīm, kuras nav citādi pārstāvētas, bet kuru izvirzīšana nodrošinās, ka Padomē tiek pārstāvēti visas pasaules galvenie ģeogrāfiskie apgabali.

Asamblejai jāaizpilda visas vakances Padomē, cik drīz vien iespējams; visi šādi ievēlētie līguma valstu pārstāvji paliek amatā uz to priekšteču atlikušo pilnvaru laiku.

Neviens Līgumslēdzējas valsts pārstāvis Padomē nevar būt aktīvi saistīts ar starptautiskajiem gaisa pārvadājumiem vai finansiāli ieinteresēts šādu pārvadājumu veikšanā.

Padomes priekšsēdētājs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Padome ievēlē savu priekšsēdētāju uz trīs gadiem. Viņu var ievēlēt atkārtoti. Viņam nav balsstiesību. Padome no saviem locekļiem ievēlē vienu vai vairākus priekšsēdētāja vietniekus, kuri priekšsēdētāja pienākumu pildīšanas laikā saglabā savas balsstiesības. Priekšsēdētāju nav jāizvēlas no Padomes locekļu pārstāvju vidus, bet, ja ir ievēlēts pārstāvis, tad viņa vietu uzskata par vakantu un to ieņem viņa pārstāvētās valsts pārstāvis. Priekšsēdētājam ir šādi pienākumi:

  1. sasaukt Padomes, Gaisa transporta komitejas un Aeronavigācijas komisijas sanāksmes;
  2. darboties kā Padomes pārstāvim;
  3. Padomes vārdā veikt funkcijas, kuras Padome tam uztic.

Balsošana Padomē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Padomes lēmumus nepieciešams apstiprināt tās locekļu vairākumam. Padome var deleģēt pilnvaras attiecībā uz jebkuru jautājumu kādai tās locekļu komitejai. Jebkuras Padomes komitejas lēmumus ieinteresētā līguma valsts var pārsūdzēt Padomē.

Dalība bez balsošanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jebkura Līgumslēdzēja valsts bez balsstiesībām var piedalīties jebkura jautājuma, kas īpaši skar tās intereses, apspriešanā Padomē vai tās komitejās un komisijās. Neviens Padomes loceklis nebalso, izskatot Padomē strīdu, kurā tas ir puse.

Padomes obligātās funkcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Iesniedz Asamblejai gada ziņojumus;
  2. Izpilda Asamblejas norādījumus un veic pienākumus, kas tai uzticēti ar Čikāgas konvenciju;
  3. Nosaka savu struktūru un reglamentu;
  4. Nosaka un definē Gaisa transporta komitejas pienākumus, kuras pārstāvjus izvēlas no Padomes locekļu pārstāvju vidus un kura ir tai pakļauta;
  5. Izveido Aeronavigācijas komisiju;
  6. Pārvalda Organizācijas finanses;
  7. Nosaka Padomes priekšsēdētāja atalgojumu;
  8. Ieceļ galveno izpild personu, kas tiek dēvēta par Ģenerālsekretāru, un paredz cita personāla iecelšanu pēc vajadzības;
  9. Pieprasa, vāc, pārbauda un publicē informāciju attiecībā uz aeronavigācijas attīstību un starptautisko gaisa pārvadājumu darbību, tostarp informāciju par ekspluatācijas izmaksām un ziņas par subsīdijām, kas aviosabiedrībām izmaksātas no publiskā finansējuma;
  10. Ziņo Līgumslēdzējām valstīm par visiem Čikāgas konvencijas tiesībpārkāpumiem, kā arī par Padomes ieteikumu un nolēmumu nepildīšanu;
  11. Ziņo Asamblejai par visiem Čikāgas konvencijas līguma valsts pieļautajiem tiesībpārkāpumiem, neievērojot savlaicīgi dotos paziņojumus;
  12. Pieņem starptautiskos standartus un ieteicamo praksi; ērtībai tā apzīmē tos kā Čikāgas konvencijas pielikumus un par visiem veiktajiem pasākumiem ziņo visām Līgumslēdzējām valstīm;
  13. Izskata un veic pasākumus Aeronavigācijas komisijas ieteikumus pielikumu grozījumiem;
  14. Izskata visus Čikāgas konvencijā paredzētos iesniegtos jautājumus no līguma valstīm.

Pielikumus ar starptautiskajiem standartiem pieņem piedaloties balsošanā 2/3 Padomes locekļu un par tiem Padome ziņo katrai dalībvalstij. No paziņojuma saņemšanas brīža tas stājas spēkā 3 mēnešu laikā vai ilgākā laikā, ja to noteikusi Padome, ja vien dalībvalstu vairākumam pret to nav iebildumu.

Padomes funkcijas pēc nepieciešamības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vajadzības gadījumā – un ja, vadoties pēc pieredzes, tas var izrādīties vēlams – izveidot pakļautas reģionālas un cita veida gaisa transporta komisijas un definēt valstu vai aviosabiedrību grupas, ar kuru palīdzību tā var darboties, lai atvieglotu Čikāgas konvencijas mērķu sasniegšanu;

Deleģēt Aeronavigācijas komisijai pienākumus papildus tiem, kas izklāstīti Čikāgas konvencijā, un jebkurā laikā atcelt vai mainīt šādi deleģētas pilnvaras;

Veikt pētījumus visos starptautiski svarīgos gaisa transporta un aeronavigācijas aspektos, paziņot savu pētījumu rezultātus Līgumslēdzējām valstīm un veicināt informācijas apmaiņu līguma valstu starpā gaisa transporta un aeronavigācijas jautājumos;

Izpētīt visus jautājumus, kas skar starptautisko gaisa pārvadājumu organizāciju un veikšanu, tostarp starptautiskās īpašumtiesības un starptautisko gaisa pārvadājumu veikšanu maģistrālajos ceļos, un iesniegt Asamblejai ar tiem saistītos plānus;

Pēc jebkuras Līgumslēdzējas valsts pieprasījuma izmeklēt visas situācijas, kas, iespējams, var radīt novēršamus šķēršļus starptautiskās aeronavigācijas attīstībai, un pēc šādas izmeklēšanas sniegt tādus ziņojumus, kādi tai var šķist vēlami.

Aeronavigācijas komisija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Komisijas pārstāvju izvirzīšana un iecelšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aeronavigācijas komisiju veido piecpadsmit locekļi, kurus Padome ieceļ no līguma valstu izvirzīto personu vidus. Šīm personām ir piemērotas kvalifikācijas un teorētiskā un praktiskā pieredze aeronavigācijā. Padome pieprasa, lai visas līguma valstis izvirzītu pretendentus. Aeronavigācijas komisijas priekšsēdētāju ieceļ Padome.

Aeronavigācijas komisijas pienākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Izskata un iesaka Padomei pieņemšanai Čikāgas konvencijas pielikumu grozījumus;
  2. Izveido tehniskās apakškomisijas, kurās var tikt pārstāvēta ikviena līguma puse, ja tā to vēlas;
  3. Konsultē Padomi par vajadzīgo un lietderīgo informāciju aeronavigācijas attīstībai; iegūst un nosūta informāciju līguma valstīm.

Personāls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Personāla iecelšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar visiem Asamblejas paredzētajiem noteikumiem un Čikāgas konvencijas noteikumiem Padome nosaka Organizācijas ģenerālsekretāra un cita personāla iecelšanas un darba attiecību izbeigšanas metodi, apmācības, algas, pabalstus un darba noteikumus un var izmantot jebkuras līguma valsts valstspiederīgo pakalpojumus.

Personāla patstāvība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Padomes priekšsēdētājs, Ģenerālsekretārs un pārējais personāls nelūdz vai nesaņem norādījumus attiecībā uz savu pienākumu pildīšanu no kādas iestādes ārpus Organizācijas. Katra Līgumslēdzēja valsts apņemas pilnībā ievērot personāla pienākumu starptautisko raksturu un necenšas ietekmēt kādu savu valstspiederīgo attiecībā uz viņa pienākumu pildīšanu.

Neaizskaramība un privilēģijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katra līguma valsts apņemas, cik iespējams saskaņā ar tās konstitūciju piešķirt Padomes priekšsēdētājam, Ģenerālsekretāram un pārējam Organizācijas personālam tādus atbrīvojumus un privilēģijas, kādi piešķirti atbilstošam citu publisku starptautisku organizāciju personālam. Ja noslēdz vispārēju starptautisku nolīgumu par starptautisku civildienesta ierēdņu atbrīvojumiem un privilēģijām, tad Padomes priekšsēdētājam, Ģenerālsekretāram un pārējam Organizācijas personālam tās ir jāpiešķir.

Finanses[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Budžets un izdevumu sadale[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Padome iesniedz Asamblejai gada budžetu, gada kontu pārskatus un visu ieņēmumu un izdevumu aprēķinus. Asambleja balso par budžetu, izdarot visus grozījumus, kurus tā uzskata par lietderīgiem, izņemot izmaksas, kuras atsevišķas valstis iegulda savu kopīgo aģentūru veidošanā un uzturēšanā, kā tas ir paredzēts Čikāgas konvencijā.

Balss tiesību apturēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asambleja var apturēt jebkuras līguma valsts balsstiesības Asamblejā un Padomē, ja tā saprātīgā termiņā nenokārto savas finanšu saistības ar Organizāciju.

Delegāciju un citu pārstāvju izdevumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katra līguma valsts savas delegācijas Asamblejā izdevumus un ikvienas personas, kuru tā norīko darbam Padomē, un savu pretendentu un pārstāvju Organizācijas palīgkomitejās vai komisijās atalgojumu, ceļojuma un citus izdevumus sedz pati.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Starptautiskā civilās aviācijas konvencija
  2. «Member States.English.pdf» (PDF). ICAO. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-06-12. Skatīts: 2012-09-06.