Staru tetrode

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ģeneratorlampa - staru tetrode Г-807

Staru tetrode ir elektronu lampas - tetrodes modifikācija, kurai, tāpat kā pentodei, ir novērsts dinatronefekts.

Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atšķirībā no parastās tetrodes, staru tetrodei stūrējošā tīkliņa un ekrāntīkliņa vijumu solis ir vienāds, atšķiras tikai vijumu diametrs, tādējādi elektronu plūsma sadalās atsevišķos mazākos staros. Tīkliņu stiprinājumu vietās plūsmas starveida raksturs tiek izjaukts - lai to novērstu, stiprinājumu vietās starp ekrāntīkliņu un anodu tiek ievietotas speciālas plāksnes (starus veidojošās plāksnes), kas neļauj elektroniem šajās vietās sasniegt anodu. Abas plāksnes lampas balona iekšpusē ir savienotas ar katodu, lai tām būtu negatīvs potenciāls. Anods plākšņu novietojuma vietās ir it kā izvirzīts uz āru un nav cilindriskas formas - pēc tā var vizuāli noteikt lampas piederību staru tetrodēm.

Darbības princips[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā ekrāntīkliņa vijumi netraucē elektronu plūsmai, jo atrodas tieši aiz stūrējošā tīkliņa vijumiem, ekrāntīkliņa strāva staru tetrodei ir niecīga. Turklāt vijumu spraugas sadala elektronu plūsmu atsevišķos kūļos jeb staros ar paaugstinātu plūsmas blīvumu. Šādi blīvi kūļi ir ar stipri negatīvu potenciālu un traucē no anoda izsisto elektronu pretplūsmu (novērš dinatronefektu). Staru tetrode efektivitātes un konstrukcijas sarežģītības ziņā ir it kā starp tetrodi un pentodi, jo starus veidojošās plāksnes daļēji pilda arī bremztīkliņa funkciju un novērš sekundāro emisiju.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Staru tetrodēm pielietojums ir gandrīz tāds pats kā pentodēm. Galvenokārt tās domātas jaudas pakāpēm, kas darbojas relatīvi zemās frekvencēs, taču ir arī augstfrekvencei paredzētas konstrukcijas.