Stereotips

Vikipēdijas lapa
18. gadsimta nīderlandiešu pasaules tautu gravīra, kurā Āzijas, Amerikas un Āfrikas iedzīvotāji stereotipiski attēloti kā puskaili mežoņi, pretstatā smalki ģērbtajiem angļiem, nīderlandiešiem, vāciešiem un frančiem

Stereotips ir vispārējs, vienkāršots priekšstats par kādu sabiedrības grupu. Bieži vien tas ir negatīvs un saistās ar aizspriedumiem un diskrimināciju. Stereotipi ir ļoti noturīgi, un pārmaiņas tajos notiek tikai ilgākā laika posmā.

Par stereotipiem jeb stereotipiskiem priekšstatiem socioloģijā sauc noturīgus, pārspīlētus un neobjektīvus priekšstatus par kādu cilvēku tipu, grupu vai sabiedrību. Tā pamatā ir aizspriedumi, nevis fakti. Stereotipi nostiprinās cilvēka atmiņā un pretojas pārmaiņām vai faktiem, kuri pierāda pretējo.[1] Pastāv uzskats, ka stereotipu veidošanās atspoguļo kādu varas struktūru, kur sabiedrībā dažādas grupas, izmantodamas marķēšanu (birku pielikšanu).

Sociālie stereotipi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sociālie stereotipi ir vecāku un sabiedrības iemācītās uztveres shēmas, relatīvi stabili un parasti vienkāršoti priekšstati par sociālajiem objektiem — cilvēkiem, grupām, notikumiem.[2] Stereotipi ir ļoti daudzveidīgi. Izplatītākie no tiem ir dzimuma, rasu, etniskie un vecuma stereotipi.

Dzimuma stereotipi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimuma stereotipi ir uzskati par sievietei un vīrietim piemītošām īpašībām, kas balstīti uz aizspriedumiem, nekritiskiem pieņēmumiem un neobjektīvu vērtējumu. Tieši dzimumstereotipi ļoti bieži veido dzimumdiskriminācijas pamatu, liedzot viena vai otra dzimuma pārstāvim izvēlēties noteiktu nodarbinātības veidu vai uzvedību.[3] Dzimuma stereotipi norāda, kādam ir jābūt vīrietim, kādai sievietei. Ja cilvēki neatbilst šiem tradicionālajiem stereotipiem, pret viņiem var tikt izrādīta negatīva attieksme. Bieži vien vīriešiem tiek piedēvēta uzņēmība, sāncensība, pašpārliecinātība, patstāvība, arī neatkarība un agresivitāte. Pastāv stereotips, ka sievietēm ir daudz tuvākas attiecības ar saviem bērniem.[4] Savukārt sievietēm tiek piedēvēts maigums, iejūtīgums, izpalīdzība, gādīgums un pazemīgums. Sievietēs dominē īpašības, kas saistītas ar gādīgumu, jo evolūcijas gaitā viņām galvenais ir bijušas rūpes par bērniem. Bet vīriešos dominē īpašības, kas saistītas ar agresivitāti, jo evolūcijas gaitā viņiem galvenās bijušas cīņas un medības. Lielākoties dzimuma stereotipi ir neprecīzi. Ja cilvēki neatbilst tradicionālajiem stereotipiem, bieži pret viņiem tiek izrādīta negatīva attieksme.[5]

Vecuma stereotipi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vecuma stereotipi lielākoties ir negatīvi[6], bet, neraugoties uz to, vispārinājumi, kas attiecas uz cilvēka vecumu, var būt daļēji patiesi.[7] Gados vecāki cilvēki tiek uzskatīti par slimiem, lēnīgiem, aizmāršīgiem, skopiem, vientuļiem.[6] Pastāv stereotips, ka pusaudži velkā ādas jakas, klausās rokmūziku un skatās šausmu filmas.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ideju vārdnīca, 1999, Zvaigzne ABC, 659. lpp.
  2. Omārova S., Cilvēks runā ar cilvēku, izdevniecība Kamene, 1996, 121. lpp.
  3. Neimanis A. , 2004, Dzimumu līdztiesības principu integrēšana praksē, Rīga, 125.lpp.
  4. «Zsanett V.,2009, Common National Stereotypes and Their Impact on Hungary ’s Trade Relations.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 24. decembrī. Skatīts: 2012. gada 18. maijā.
  5. Reņģe V., 2002, Sociālā psiholoģija, Rīga, Zvaigzne ABC, 54.- 55.lpp.
  6. 6,0 6,1 Reņģe V., 2002, Sociālā psiholoģija, Rīga, Zvaigzne ABC, 57.lpp.
  7. 7,0 7,1 «Zsanett, 2009». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 24. decembrī. Skatīts: 2012. gada 18. maijā.