Sternīts
Sternīts ir posmkāju ķermeņa segmenta gredzena sklerotizētā (hitīna) vēderpuses daļa. Sternītu attīstības pakāpe un to uzbūve dažādām posmkāju grupām ir atšķirīga. Parasti sternīti ir nedaudz mazāki (bet segmentiem ar ekstremitātēm bieži vien būtiski mazāki), nekā tergīti (segmentu mugurpuses vairogi). Taču dažās posmkāju grupās sternīti var būt arī lielāki par tergītiem. Tā pieaugušām vabolēm vēdera sternīti ir manāmi platāki par tergītiem, turklāt pēdējie ir iegremdēti ieliekumā starp paaugstinātām sternītu malām. Daudziem kukaiņiem ar pilnu metamorfozi (piemēram, divspārņiem, tauriņiem, makstenēm) kāju pamatnes ir satuvinātas, bet sternīti starp tām ir iegremdēti krūšu iekšpusē, un ir redzami tikai tās izpreparējot. Tādos gadījumos tos sauc par kriptosternītiem.
Posmkāju ķermeņa posmu mugurpuses virsmas sklerotizētā daļa tiek saukta par tergītiem.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Nora Sloka, Bezmugurkaulnieku zooloģijas praktikums, izdevniecība "Zvaigzne", Rīga, 1971. g., 150-151. lpp.